Atmiņa ietver trīs procesus:
Kodēšana, saglabāšana un atcerēšanās.Lai fiziskā norise mainītos un kļūtu par psihisku norisi, nepieciešams kodēšanas process, kas rada faktisko norišu mentālās reprezentācijas. Tomēr ar kodēšanu vien nepietiek. Lai atmiņa būtu ilgstoša, mentālā reprezentācija ir jāsaglabā, jo tad to var izmantot vēlāk. Tomēr nepietiek arī ar atmiņas kodēšanu un saglabāšanu. Lai informāciju varētu lietot, nepieciešama spēja to atgūt no „glabātuves”, tas ir, atcerēties. Atmiņā mēs saglabājam nevis pašu realitāti, bet drīzāk gan ārējās realitātes iekšējos modeļus, jeb mentalitālās reprezentācijas. Mentālās reprezentācijas var ietvert cilvēkus, objektus vai norises. Atmiņa daļēji ir atkarīga no nervu sistēmas, īpaši galvas smadzeņu, bioloģiskajām funkcijām, un atmiņu veidošanās, jādomā, saistās ar pārmaiņām galvas smadzenēs tās reizēm apzīmē par atmiņas pēdām. (Lails, E.Borns, Nensija Felipa Ruso. „Psiholoģija” Raka, 2001.
Secinājumi
Atmiņas ir mūsu dzīvē gūtā pieredze, kuru paturam prātā. Jeb kurā no mūsu darbībām noteicoša loma ir atmiņai. Atmiņas nosaka mūsu jūtas, domas un visus pārējos procesus.
…
