Modernitātes sociālo teoriju pamatelementi: komunikācija, diskurss, demokrātija

Jirgena Habermasa darbu nozīme pēdējos gados ir augusi, attīstoties idejai par demokrātijas diskursu (saraustītību). Diskursa teorija tiek uzskatīta par komunikatīvās darbības teorijas turpinājumu, kas paredz leģitimācijas krīzi, sociālos protestus.
Demokrātijas problēmas – ideja par demokrātijas izteiksmi ir būtiskais Habermasa teorijā. Vienojošā tēma viņa darbos ir modernitāte, sākot no agrīnajiem pētījumiem par publisko sfēru līdz komunikatīvās darbības teorijai un postmodernisma kritikai. Habermass ir izvirzījis jaunu modernitātes koncepciju – modernitāte ir konceptualizējusies ap attiecībām starp demokrātiju un diskursu.
Priekšstats par diskursīvo demokrātiju tika balstīts uz debatēm, kas norisinājās starp līdzdalības jeb tiešo demokrātiju un liberālo jeb reprezentatīvo demokrātiju.
Ideja par līdzdalības demokrātiju radās, atzīstot faktu, ka sociālā demokrātija neved pie pastāvīgas pilsoniskās sabiedrības. Līdzdalības demokrātijas teorija daudz vairāk izceļ tiešo lēmumu pieņemšanu, kas ir saistīta ar suverenitātes principu - ar ideju par pašnoteicošu politisko savienību, t.i., sociālajā demokrātijā tiek gaidīta lielāka pilsoņu iesaistīšanās politikā.
Līdzdalības demokrātija izsaka skaidrākus lēmumus, ko bieži asociē ar tautas suverenitātes principiem – ideja par pašizdotu likumu sabiedrību.
Jēdzieni par tiesībām, kas balsta līdzdalības demokrātiju mainās no brīvības negatīviem jēdzieniem uz subjektīvām pilnvarām. Piemēram, demokrātija kā kolektīva lēmuma pieņemšana var iekļaut jaunas sociālās dzīves jomas, kas ir liegtas liberālajai demokrātijai, piemēram, tādu kā ekonomiskā dzīve.
Līdzdalības demokrātijas pamats ir Aristoteļa uzskati par politiku kā praksi, kā arī vēlāk izteiktie Ruso uzskati par demokrātiju kā vispārīgo gribu.
Sociālā demokrātija nepiedāvā alternatīvu liberālajai demokrātijai, jo tā ir labklājības valstu daļa, kas institucionalizēja sociālo taisnīgumu, bet nepārveidoja pamatstruktūru liberālajai demokrātijai.
20.gs. 70.gados līdzdalības demokrātijai tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība. Uz tās ideju bāzes ir veidojušās dažādas organizācijas, piemēram, zaļo kustība.[1.]
…