Šajā modelī akcentēti trīs atšķirīgi personības būtības aspekti, kur noteicošā loma
piešķirta Id (bezapziņai), kurā savukārt izcelti pašsaglabāšanās instinkts (Eros) un nāves instinkts (Tanatos), kas ir iedzimti un noteicoši faktori. Šis pamatdziņas sadalītas trijās iedzimtās vajadzībās: mīlestības, iesaistīšanās un kontroles vajadzībās, kuras arī nosaka personības aktivitātes veidus un intensitāti. Taču daudzi autori uzskata pašapziņu (Ego, Es), kam pakļaujas motivācija, raksturs, spējas un cilvēku kā indivīdu raksturojošās īpašības.
Kopumā veidot personības struktūru nozīmē sakārtot tās īpašības pēc nozīmīguma, pakļautības, atkarīguma, izvirzot pirmajā vietā vissvarīgāko jeb valdošo.
Trešais periods, kam raksturīga sistemātiska pieeja personības modeļa veidošanā. Sistēma ir arī struktūra, taču šeit tā tiek sakārtota tādā kopumā, kurš stimulē un nosaka jaunu īpašību aktualizēšanos un izpausmi, kas raksturīga tieši šai sistēmai un ir atšķirīga no sākotnējiem struktūrelementiem.
Tomēr neviens no modeļiem nav pilnīgs un visu atzīts. Vairums pētnieku piekrīt domai, ka cilvēks pats spēj regulēt savu īpašību izpausmes, saglabājot nosacīti nemainīgu kodolu. Tādejādi īpašību mērīšana un iekļaušana personības struktūras modelī ir teorētiska un praktiska problēma. Bet prasme regulēt savu īpašību izpausmes jāpieskaita pie svarīgākajiem personības brieduma kritērijiem.
…
