-
Latvijas valsts prezidenti
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
1. | Ievads | 3 |
2. | Latvijas Valsts pirmā prezidenta vēlēšanas | 4 |
3. | Jānis Čakste | 4 |
4. | Gustavs Zemgals | 6 |
5. | Alberts Kviesis | 8 |
6. | Kārlis Ulmanis | 10 |
7. | Guntis Ulmanis | 11 |
8. | Vaira Vīķe – Freiberga | 12 |
9. | Valdis Zatlers | 13 |
10. | Izmantotā literatūra | 15 |
1922. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas notika 14. novembrī. Jānis Čakste pēc vienošanās starp Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju un Latvijas Zemnieku savienību tika izvirzīts kā vienīgais kandidāts un ievēlēts kā 1. Latvijas prezidents ar 92 balsīm par un 6 deputātiem atturoties (šis ir lielākais atbalsts Valsts prezidenta ievēlēšanas vēsturē). Prezidentu ievēlēja 1. Saeima. Pirms vēlēšanām par iespējamajiem prezidenta amata kandidātiem tika uzskatīti līdzšinējais Satversmes sapulces priekšsēdētājs Jānis Čakste, latviešu strēlnieku bataljonu organizētājs, bijušais zemkopības ministrs Jānis Goldmanis un tieslietu ministrs Jānis Pauļuks. Kārlis Ulmanis bija atteicies no savas kandidatūras uzstādīšanas, bet vēl klīda baumas, ka sociāldemokrāti varētu virzīt savu kandidātu - Raini, tomēr beigās tika izvirzīta tika Jāņa Čakstes kandidatūra.
Jānis Čakste
J.Čakste bija Latvijas valsts prezidents no 1922. līdz 1927. gadam.
Laikabiedri Čaksti raksturo kā ārkārtīgi darbīgu, lojālu un patriotisku politiķi, izcilu diplomātu, miermīlīgu, erudītu un saprotošu cilvēku. Čakste lielu vērību pievērsa jaunatnei, īpaši atbalstīja skautu organizāciju, ļoti rūpējās arī par karavīru labklājību, sekoja armijas uzbūvei un vajadzībām. Jānis Čakste nebija partejisks un korupciju viņš uzskatīja par vienu no sabiedrības lielākajām problēmām.
Jānis Čakste bija zemgalietis, dzimis Jelgavā, 1859.gada 14.septembrī. Pamatizglītību ieguvis Annas elementārskolā, izglītību turpinājis Kurzemes guberņas ģimnāzijā Jelgavā. 1882.gadā, 23 gadu vecumā, beidzis ģimnāziju, Čakste devās uz Maskavu, kur iestājās Maskavas universitātes juridiskajā nodaļā, ko beidza 1886.gadā. Studiju laikā viņš nodibināja Maskavas latviešu studentu biedrību, no kuras vēlāk radās studentu biedrība Austrums un korporācija Fraternitas Moscoviensis. …
‘’Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas.’’ Līdz šim Latvijas prezidenta vēlēšanas ir notikušas desmit reizes, neskaitot vienu reizi, kad 1936. gadā Kārlis Ulmanis sevi pasludināja par prezidentu bez vēlēšanām. Tās notikušas 1922; 1925; 1927; 1930; 1933; 1993; 1996; 1999; 2003 un 2007. gadā. Latvijas Valsts prezidents ir augstākā amatpersona Latvijas Republikā. Prezidenta termiņš ilgst 4 gadus, pirms 1997. gada termiņš ilga trīs gadus. Prezidenta galvenie uzdevumi ir...