Interešu konflikti var būt šķietami, potenciāli un reāli.
Šķietams interešu konflikts ir tad, kad kādai sabiedrības daļai ir pamatotas aizdomas par kāda valsts ierēdņa vai amatpersonas dienesta stāvokļa izmantošanu savtīgās interesēs. ( piemēram, žurnālisti fiksējuši kāda Rīgas Domes deputāta mašīnas parādīšanos kādas jaunbūves teritorijā). Rietumeiropas ētika pat uzskata, ka gadījumā, ja šķietams interešu konflikts ir nonācis līdz tautai un guvis pietiekamu rezonansi sabiedrībā, tautas kalpam būtu jāatkāpjas no amata,neatkarīgi vai viņš ir vainīgs, vai ne, jo sabiedrības uzticību viņš jau ir zaudējis.
Potenciāla interešu konflikta gadījumā ierēdnim vai amatpersonai ir reālas iespējas izmantot savu dienesta stāvokli un ietekmi privātās interesēs, bet viņš pieņem lēmumu nedarīt neko tādu, kas varētu kalpot viņa labumam, atsakās no līdzdalības gadījumā, ja dienesta stāvokli savās interesēs izmanto kolēģi. Likumdošanas uzdevums ir pēc iespējas izslēgt tādas situācijas, kad valsts ierēdnis vai amatpersona nonāk situācijās, kad pastāv šī iespēja nonākt interešu konfliktā.
Reāls interešu konflikts ir tad, kad ir bijušas iespējas izmantot dienesta stāvokli savtīgās interesēs un ierēdnis vai amatpersona ir pieņēmis lēmumu un izmantojis savu dienesta stāvokli savās interesēs. …
