Neatkarīgi no darba algas sociāli ekonomiskā satura koncepcijas darba algas līmenis ir atkarīgs no darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma samēra. Darbaspēka pieprasījumu nosaka šādi faktori:
Ražojumu un pakalpojumu pieprasījums: līdz ar to darbaspēka pieprasījums jāuzskata par atvasinātu pieprasījumu;
Darba ražīgais spēks un darba intensitātes pakāpe;
Darba dienas ilgums;
Segmentos noteikta aroda, specialitātes darbinieku pieprasījums;
Darbinieku kvalifikācija aroda ietvaros;
Darba algas līmenis, ar to saistīto darba devēju nodokļu, sociālo izmaksu lielums;
Pieprasījums pēc izcilu mūziķu, mākslinieku, aktieru, režisoru, rakstnieku, sportistu, visdažādāko „zvaigžņu” snieguma;
Monopsons, kad darba ņēmēji kādā attālākā nostūrī ir saistīti ar ražotni, tirdzniecības centru u.tml., kas ir vienīgais darba devējs.
Darbaspēka piedāvājumu nosaka šādi faktori:
Demogrāfiskā situācija (iedzīvotāju kopskaits, vecuma struktūra, noteiktais vecums pensijas saņemšanai, sieviešu skaits, kas vēlas strādāt, skolas gadu skaits, kvalifikācijas, specialitātes apgūšanas laiks);
Darbinieku profesionālā struktūra un kvalifikācija pa darbaspēka tirgus segmentiem;
Darba algas līmenis (izvēle, ir vai nav vērts strādāt precētām sievietēm, mātēm, bezdarbniekiem, kas saņem pabalstus, pensionāriem, atkarībā no pensiju lieluma un saņemšanas nosacījumiem);
Īpašā problēma ir imigrantu darbaspēka piedāvājums, gatavība strādāt par ievērojami zemāku atalgojumu.
Tātad no šo faktoru samēra ir atkarīgs darba algas līmenis.2…
Lai definētu to, kāds ir darba algas ekonomiskais saturs, terminoloģiski jārunā nevis par darbu, bet par darbaspēku, proti, potenciālām darbaspējām, kas sakarā ar kvalifikāciju piemīt cilvēkam tirgus ekonomikā- darba ņēmējam. Toties darbs ir darbaspēka patērēšanas process.
