Banku būtība pasaulē ir būt finanšu starpniekam un piedāvāt finanšu līdzekļus tiem, kam pēc tiem ir nepieciešamība, kā arī pieņemt finanšu līdzekļus noguldījumu veidā no tiem, kam ir vēlme gūt zināmu peļņu no naudas ieguldīšanas. Pieņemot noguldījumus un izsniedzot kredītus, bankas manipulē ar procentu likmēm, piemērojot tās attiecīgajai laicīgajai situācijai finanšu tirgū, un reizē arī domājot par piedāvāto finanšu produktu pievilcību kā iespējamo aizdevēju, gan aizņēmēju acīs.
Ar naudas līdzekļu piesaistīšanu un tālāku izvietošanu no banku puses tiek veidots finanšu kapitāla piedāvājums un regulēta tā pārdale. Procentu peļņa tiek gūta no starpības starp noguldījumu un aizdevumu procentu maksājumiem. Bankas var noteikt un regulēt procentu likmes piesaistāmajiem un aizdodamajiem finanšu līdzekļiem. Gadījumā, ja bankai ir nepieciešams piesaistīt līdzekļus, tiks paaugstinātas procentu likmes, liekot uzsvaru uz noguldījumu piesaisti, pretējā gadījumā procentu likmes tiks pazeminātas, lai kredīti kļūtu pieejamāki un banka varētu laist lielāku līdzekļu apjomu apgrozībā. Piesaistīto noguldījumu un izdoto aizdevumu procentu likmju starpība lielā daļā banku ir svarīgākais ienākumu avots, līdz ar to bankām ir nepieciešams izveidot procentu riska politiku, ko ir nepieciešams regulāri pārskatīt un mainīt, pielāgojot attiecīgajai situācijai finanšu tirgū un ekonomiskajam stāvoklim valstī vai reģionā.…
