Sudrabs

VISPĀRĒJAIS APRAKSTS
Sudrabs (Ag) – 1. grupas elements Mendeļējeva periodiskajā tabulā. Savu vārdu tas ieguvis no sanskrita vārda argenta, kas nozīmē “gaišais”; no šī vārda cēlies arī latīņu argentum “sudrabs”, ko lieto visu zemju ķīmiķi. Kušanas temperatūra 960C, viršanas - 1955C. Tas ir mīksts, smags un plastisks metāls, tādēļ viegli pakļaujas apstrādei. Sudrabu valcējot var iegūt 0,00025mm plānu plāksni. Tāda plāksne laiž cauri gaismas starus.

IZMANTOŠANA
Sudrabs tiek plaši izmantots juveliermākslā, elektrotehnikā un ķīmiskajā rūpniecībā, spoguļu ražošanā. Bieži tiek izmantots kā dekoratīvais vai aizsargpārklājums. Vēl nesenā pagātnē to izmantoja kā anodu akumulatoros, monētas, kontaktus telefoncentrālēs un elektrotehnikā.
Ar sudrabu var jonizēt ūdeni, t.i., sudrabs iemērkts ūdenī ilgu laiku paliek svaigs un veselīgs. Sudraba joni nomāc baktēriju attīstību. Tāpēc, izmantojot pat ļoti niecīgas šo jonu koncentrācijas (aptuveni 10 – 10 mol/l), sterilizē dzeramo ūdeni. Medicīnā gļotādu dezinficēšanai izmanto ar speciālām piedevām stabilizētus sudraba koloīdos šķīdumus (protargolu, kolargolu u.c.).
No sudraba savienojumiem vislielākā nozīme ir vairākiem sudraba sāļiem.
Sudraba (I) nitrāts AgNO3, ko sauc arī par elles akmeni, veido bezkrāsainus caurspīdīgus kristālus, kas labi šķīst ūdenī. To lieto foto materiālu ražošanā, spoguļu izgatavošanā, galvanotehnikā un medicīnā.
Sudraba (I) hlorīds AgCl rodas baltu biezpienam līdzīgu ūdenī un skābes nešķīstošu nogulšņu veidā, sudraba (I) hlorīds pakāpeniski kļūst tumšāks, jo tas sadalās, izdalot sudrabu. Tādas pašas īpašības piemīt sudraba (I) bromīdam un sudraba (I) jodīdam, kuriem atšķirībā no sudraba (I) hlorīda ir dzeltenīga krāsa. Sudraba (I) fluorīds AgF turpretī šķīst ūdenī.…