Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 21.01.2015.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Vitamīni', 1.
  • Referāts 'Vitamīni', 2.
  • Referāts 'Vitamīni', 3.
  • Referāts 'Vitamīni', 4.
  • Referāts 'Vitamīni', 5.
  • Referāts 'Vitamīni', 6.
  • Referāts 'Vitamīni', 7.
  • Referāts 'Vitamīni', 8.
  • Referāts 'Vitamīni', 9.
  • Referāts 'Vitamīni', 10.
  • Referāts 'Vitamīni', 11.
  • Referāts 'Vitamīni', 12.
  • Referāts 'Vitamīni', 13.
  • Referāts 'Vitamīni', 14.
  • Referāts 'Vitamīni', 15.
  • Referāts 'Vitamīni', 16.
  • Referāts 'Vitamīni', 17.
  • Referāts 'Vitamīni', 18.
  • Referāts 'Vitamīni', 19.
  • Referāts 'Vitamīni', 20.
  • Referāts 'Vitamīni', 21.
  • Referāts 'Vitamīni', 22.
  • Referāts 'Vitamīni', 23.
  • Referāts 'Vitamīni', 24.
  • Referāts 'Vitamīni', 25.
  • Referāts 'Vitamīni', 26.
  • Referāts 'Vitamīni', 27.
  • Referāts 'Vitamīni', 28.
  • Referāts 'Vitamīni', 29.
  • Referāts 'Vitamīni', 30.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Vitamīnu apraksts    4
2.  Vitamīnu iedalījums    6
3.  Ķīmiskās īpašības vitamīniem    9
3.1.  B grupas vitamīni    14
4.  Vitamīnu ķīmiskā iegūšana    26
  Secinājumi un priekšlikumi    28
  Izmantotā literatūra    29
Darba fragmentsAizvērt

Būtiska nozīme retinoīdu funkcionēšanā ir to spējai izomerizēties par 11-cis- retinoīdiem:
Kā jau augstāk minēts, retinoīdi nav koenzīmi, bet saistoties ar proteīniem, pilda citas funkcijas. Retinola aktīvā forma ir retināls, kurš var saistīties ar dažādām olbaltumvielām ar to sastāvā esošo lizīnu aminogrupām veidojot Šiffa bāzi.

Secinājumi un priekšlikumi
Vitamīniem ir ļoti liela nozīme cilvēka organisma darbības funkcijās, tāpēc ir svarīgi tos uzņemt pietiekamā daudzumā, bet, protams, ne vairāk par katra vitamīna ieteicamo dienas devu, lai nerastos nevēlamas blakusparādības.
Ne visos pārtikas produktos atrodas organismam nepieciešmie vitamīni, ko varam uzņemt dabīgi, tāpēc arī tie tiek ražoti industriāli „sintētiskā” veidā un tiek ekstrahēti no dabīgiem avotiem vai izejvielām.
Vitamīni cilvēka organismā darbojas kā katalizatori, kas veic noteiktas vielmaiņas reakcijas, tādā veidā ļaujot fermentiem veiksmīgi darboties.
Vitamīnu attēlojumā pēc ķīmiskās uzbūves pamatā ir benzola gredzens, kā arī vairāki, savstarpēji savienoti, atkarībā no katra vitamīna uzbūves.
Atakrībā no vitamīnu uzbūves tos izdala divās grupās – taukos un ūdenī šķīstošajos.
Vitamīnus pēc ķīmisko savienojumu grupas iedala kā skābekli saturošos ķīmiskos savienojumus, kas var būt kā esteri, karbonskābes.

Autora komentārsAtvērt
Atlants