Šī laboratorijas darba uzdevums bija noteikt normālspriegumu un deformāciju eksperimentālās vērtības, kā arī iegūtās spriegumu un deformāciju eksperimentālās vērtības salīdzināt ar teorētiski aprēķinātajām. Katra materiāla sijai aprēķini tika veikti atsevišķi.
Koka sijai teorētiski aprēķinātie normālspriegumi bija lielāki nekā eksperimentālie, savukārt eksperimentālie normālspriegumi spiedē pie lielākām slodzēm bija nedaudz lielāki, tomēr salīdzinot ar teorētiskajiem tie savstarpēji bija gandrīz vienādi. Tas varētu būt izskaidrojams ar to, ka teorētiskajos aprēķinos, rēķinot lieces momenta vērtību, vērā netiek ņemtas deformācijas izmaiņas spēka plecā, līdz ar to arī pašā lieces momentā, bet eksperimentāli garuma izmaiņas tiek ņemtas vērā. Salīdzinot koka sijas teorētisko un eksperimentālo izlieci, varēju secināt, ka, lai gan tās īpaši neatšķīrās, tomēr eksperimentālā izliece bija nedaudz lielāka, jo teorētiskajos aprēķinos nekur netika ņemta vērā koka anizotropā daba, kas eksperimentāli izpaudās kā nedaudz lielāka izliece.
Tērauda sijai normālspriegumi izrādījās samērā līdzīgi, tomēr no visiem vismazākie bija teorētiski aprēķinātie, savukārt vislielākie – eksperimentālie normālspriegumi spiedē, lai arī to vērtības bija ļoti tuvas ar eksperimentālajiem normālspriegumiem stiepē. Tas varētu būt izskaidrojams ar to, ka sijai izliecoties, mainās arī materiāla īpašības un līdz ar to arī ar to saistītie reksturlielumi. Salīdzinot tērauda sijas teorētisko un eksperimentālo izlieci, eksperimentālā izliece ir ievērojami lielāka, pie maksimālās slodzes tā atšķiras gandrīz uz pusi, teorētiskajos aprēķinos nrtiek ņemts vērā izlieces laikā radītās izmaiņas gan elastības modulī, gan sijas garumā gan arī inerces momenta skaitliskajā vērtībā.…
