Tēmas aktualitāte: kontaktējoties ar cilvēkiem mēs neapzināti vēlamies, lai viņi būtu tādi paši kā iedomājamies sevi. Tādejādi viņi tiek pielīdzināti un salīdzināti ar mūsu vērtību mērauklu. Vēl jo vairāk mēs to cenšamies saskatīt mūsu jaunākajās paaudzēs. Pieaugušie ļoti bieži arī pusaudžiem un jauniešiem piemēro jau gatavu šablonu nedodot viņiem nekādas „atlaides”.
Bet bieži tiek aizmirsts, ka jaunība vēl ir tikai ideālu meklējumu laiks – līdz ar to arī dzīves vērtību meklējumu laiks. Ir lieki pārmest jaunietim, ka viņš ir vai nu kautrīgs vai pārāk bravūrīgs. Tas lielā mērā ir atkarīgs no tā kā viņu vērtē apkārtējie, kādi ir viņa sasniegumi jeb veiksmes no visas šīs informācijas viņš veido savu pašvērtējumu. Tas ir svarīgs faktors personības veidošanās gaitā.
Protams, tas neveidojas no viena vai atsevišķa gadījuma. To veido vairāki faktori viņa pieredzē – apkārtējā vide, kura iekļauj sevī gan ģimeni, gan draugus, gan skolu, gan sabiedrību.
Tāpēc gribu apskatīt, kuri no faktoriem vairāk vai mazāk iespaido pozitīvu vai negatīvu pašvērtējuma veidošanos. Vai noturīgs pašvērtējums veidojas pieaugušo vērtējuma un paša bērna darbības rezultāta ietekmē?
Savā darbā vēlos salīdzināt, ko par jauniešu pašvērtējumu veidošanos raksta ārzemju un mūsu psihologi, un kādi faktori ietekmē pašvērtējuma veidošanos. …
