Lai cik tas savādi neliktos, par Romas līgumu pieņemts uzskatīt veselus divus dažādus līgumus, kas tika parakstīti 1957. gada 25. martā, tomēr spēkā tie stājās tikai nākamā gada 1. janvārī. Viens no tiem ir līgums par Eiropas Ekonomikas kopienas (EEK) dibināšanu, savukārt otrs ir līgums par Eiropas Atomenerģijas kopienas (Euratom) dibināšanu. Abus šos līgumus un to paredzētos uzdevumus centīšos aplūkot.
Lai arī līgumi tika parakstīti 1957. gadā, ievada runas par EEK un Euratoma dibināšanu sākās jau divus gadus iepriekš, kad Mesīnā kopā sanāca sešu Eiropas Ogļu un tērauda kopienas valstu ministri. Šajā konferencē tika izveidota deklarācija, kura sevī ietvēra punktus par Eiropas valstu ekonomisko integrāciju, kopēju pārvaldes institūciju radīšanu, kopēja tirgus radīšanu, kā arī sociālās politikas attīstīšanu. Lai šī deklarāciju stātos spēkā, bija jāizveido īpaša komisija, kas to parakstītu. Šīs komisijas priekšgalā tika izvirzīts Beļģijas ārlietu ministrs Pauls Henrijs Spāks. Spāka komiteja tika apstiprināta un 1957. gadā par divu dažādu kopienu – Eiropas Ekonomiskās Kopienas un Eiropas Atomenerģijas kopienas radīšanu.
Patiesībā, sākotnēji bija paredzēts, ka tiks veidota tikai Eiropas Ekonomiskā kopiena, tomēr viss izvērās daudz savādāk.…
