Darbība notiek uz terases, vakara pusē, kad spīd mēness un pilī notiek dzīres.
Sižets:
Prāvests Johanans dzīvo cisternā, ieslodzīts. Viņu apzsargā zaldāti un arī Jaunais sīriets. Jaunais sīriets ik pa laikam uzlūko princesi Salomi un runā par to, cik viņa ir skaista, pārejie viņu brīdina lai tā nedara. Slikti varot beigties. No pils iznāk princese un dodas pie sīrieša un sargiem. Viņa izdzirs Johanana balsi no cisternas un uzstāj, ka vēlas vinu redzēt- to, kas runā. Sargi saka, ka tas nav iespējams, tāpēc viņa ar šo lūgumu vēršas pie sīrieša, jo zina, ka viņš nespēs atteikt. Johanans tiek izlaists ārā, viņš runā sliktu par Salomes māti, apsūdz viņu nelietībās un netiklībā.
Dīvains sižets, jā gan.
Jāpiebilst, ka Salome attēlota kā ietiepīga, ļoti skaista, nevainīga (vismaz sākumā). Daudz tēlainu aprakstu tekstā. Daudz kas salīdzināts ar putniem, piemēram, mati tik melni kā krauklis, Salomes pēdas kā balti baloži utt. Mēness parādās, kam laikam arī liela nozīme, jo tas it kā vēsta par nelaimēm, jo viņš parādījies tajā vakarā, kā Erodus teica- kā sieva, kas meklē sev mīļākos (laikam tas ir ļoti baisi).…
