Nepārprotami un droši mēs varam uzskatīt, ka tieši cilvēku runātprasme ir viens no tiem pamatiem, kas nosaka mūs par saprātīgām būtnēm. Protams, arī dzīvnieki spēj “runāt” un to starpā pastāv kādas noteiktas komunikatīvas attiecības, tomēr tieši valoda ir tas, kas palīdz mums apmainīties ar informāciju un izvērtēt to. Valodai ir noteikta nozīme gan katra individuāla cilvēka, gan visas sabiedrības dzīvē. Ar valodas palīdzību mēs varam spriest par sarunu biedra garastāvokli, dzimumu, izcelsmi, izglītību; ar valodas palīdzību tiek nodotas tālāk mūsu vēlmes, bažas un paskaidroti iespējamās rīcības motīvi. Jebkura sociālas saskarsmes situācija rada savstarpēju komunikāciju, kas ir tik dabisks un ikdienišķs process, ka par to reti pat iedomājamies.
Tātad valoda ir viens no personiskās saskarsmes izpausmes veidiem un būtiska interpersonālās komunikācijas sastāvdaļa. Tomēr pētnieku domas par interpersonālās komunikācijas precīzu definīciju dalās. Tims Borčers no Mūrhedas Pavalsts Universitātes ASV min divas iespējamās definīcijas:
1) Interpersonālā komunikācija ir saskarsmes process, kurā piedalās daži dalībnieki, kas ir tuvā fiziskā attālumā viens no otra, lieto vairākus komunikatīvos kanālus un atgriezeniskā saite ir nekavējoša.
2) Interpersonālā komunikācija ir saskarsme starp savstarpēji kādu laiku pazīstamiem cilvēkiem, kas uzlūko viens otru kā unikālas individualitātes.…
