„Puika vai meitene? Tāds parasti ir pirmais jautājums, ko uzdodam, kad pasaulē ir nākusi jauna dzīvība, jo atbilde uz šo jautājumu – piederība pie viena vai otra dzimuma – ievieš būtiskas nianses cilvēkā dzīvē un liktenī. Vēlme zināt un saprast, no kurienes tu esi nācis un kas ir tevi veidojis par to, kas tu esi, ir visas izziņas darbības un humanitāro zināšanu pamatā.”1
It sevišķi vēstures kontekstā bija svarīgi zināt to, vai meitene vai puisis ir piedzimis, jo kā zināms, vēsturiski un pat aizvēsturiski sieviešu loma sabiedrībā nav bijusi augsta, līdz pat pārsvarā 19. gs. sievietēm nebija tiesības vēlēt, viņas ir bijušas tikai funkcija, kas nodrošināja dzimtas attīstību, uzturēja māju kārtībā un baroja ģimeni. Savukārt vīrieši tajā pat laikā bija izcili domātāji, zinātnieki, filozofi, rakstnieki, politiķi un pat sportisti. …
