11. gs. vērojami arī bruņniecības sākumi. Dižciltīgas izcelsmes jaunietis noteiktā laikā saņēma zobenu kā simbolu, kas liecināja, ka iesvētīts bruņinieku kārtā. Jaunietis ieguva arī bruņas, vairogu un šķēpu. Naktipirms iesvētībām nākamais bruņinieks pavadīja naktī lūgšanās, baznīcā saņēma svētību, zobens atradās uz altāra. Bruņiniekam bija jāaizstāv ne tikai savs un savas dāmas gods, bet arī bāreņi, atraitnes un svētceļnieki. Tomēr patiesībā bruņinieki nepārtraukti ķīvējas savā starpā muļķīgu sīkumu dēļ, kurus uzskatīja par sava goda aizskarošiem. (D. Blūma, N. Gorkins; 2003.g.)
Gotika
Gotika romāniku nomainīja nemanāmi, starp tām nav nekādas hronoloģiskas pārejas. 13. gs. turpinājās pāvesta cīņa ar laicīgajiem valdniekiem par visvaldību eiropā. Pāvest bonifācijs VIII zaudēja franču karalim Filipam IV Skaistajam, un no 1303. g. pāvesta sēdeklis tiek pārnests uz Aviņonu – t.s. Aviņonas gūsts turpinājās līdz 1377.g.
Gotikas laimeta iesākums ir baznīca inkvizīcijas (svētā tribunāla) sākums. Renesanses laikmetā tā kļuva sevišķi slavena ar citādi domājošo vajāšanu. …
