Justīcija.
Izšķiršanās par prasībām un savstarpējām saistībām. Nozīmīga objektivitāte. Ikvienam nodrošinātas tiesības. Publiskais taisnīgums korelē ar privāto taisnīgumu, kur privātais taisnīgums ir bezpartejisks. Justīcija ir viena no tām, kas izpilda taisnīgumu, īsteno taisnīguma principu. Justīcija ir nozīmīga valsts varas izpausme. Lai tiesnešiem būtu bezpartejiski, tiem jāpiemīt- viszināšanai par tiesību normām, visgudrībai (izpratnei), personīgajam taisnīgumam . Justīcijai maksimāli jātuvojas “visvarai”. Justīcija svarīga darbu dalīšana. Tiesnesis nevis rada tiesības, bet interpretē tās. Proti, tiesnesis nevar īstenot personīgo justīciju, lai no tā izvairītos katrā atsevišķā gadījumā tiek pielietotas dažādas interpretācijas metodes. Kolīziju gadījumā no tiesneša tiek prasīta tā dēvētā- apsvēršanas māksla. Katru atsevišķo gadījumu tiesa iespējami līdzsvaro (ievēro vienlīdzību).
Godprātīgums.
Tiesību normas ne vienmēr ir taisnīgas dažādos gadījumos. …
