7. Romānos „Svina garša” un „Mātes piens” galvenie varoņi nonāk situācijās, kad pret viņiem izturas netaisni.
„Esot atnākusi Serafima. Galīgi sadauzītu seju. Sēdējusi te, raudājusi. Vīrs satrakojies par kādu sīkumu, laikam iedzēris par daudz. Vārds pa vārdam, un sācis sist. (..) Tobrīd kaut kas ar mani notika. No atvilktnes es paņēmu gaļas āmuriņu, devos uz Serafimas dzīvokli. Virtuvē pie gada dzēra Serafimas vīrs. Mēs izgājām kāpņu telpā, aizsmēķējām. Un tad es izvilku gaļas āmuriņu un situ tam nelietim sejā vairākas reizes.”; „Ārste, sieviete, māte sasit Lielā Tēvijas kara dalībnieku un varoni. Viņš sita savu sievu, kuru mums izdevās apaugļot.”
8. Romānu „Svina garša” un „Mātes piens” tēlos mīt neziņa par turpmāko Latvijas likteni.
„Desmitajā novembrī nomira Leonīds Iļjičs Brežņevs. Gaisā virmoja tikai viens jautājums – kas tagad notiks? Mēs bijām pārliecināti, ka sāksies karš.”
Izmantotie darbi:
• Nora Ikstena „Mātes piens”
• Māris Bērziņš „Svina garša”
• Jānis Joņevs „Jelgava 94”
…
