Visiem vajadzētu tiekties pēc sarkanā āboliņa smaržas, kas ielaužas pat viscietākajā sirdī, pēc gājputnu klaigām, kad vasara atvadās. Bet mūsdienu pasaule mūs padara par aukstasinīgiem un mantkārīgiem, tā liedz mums ieklausīties dabā un sadzirdēt tās valodu - putnu stāstus un vēja dziesmas…
Man rūp tas – pieaugt zemei, pieaugt mājām un tam ceļam, kurš ved uz maniem sirmajiem, mīļajiem „Biļļiem”. Aicinu, jo man tas rūp – mans un arī jūsu ceļš turp. Atpakaļ.
Atnāciet uz mana vecātēva mājām! Aizejiet uz sava vecvectēva mājām!
…
