“Patiesa mīlestība pret savu zemi nav iedomājama bez mīlestības pret savu valodu,” tā teicis Konstantīns Paustovskis un es viņam pilnībā piekrītu – ja mēs mīlam savu zemi, mums ir jāmīl arī sava valoda. Tās ir kā divas lietas, kuras vieno nesaraujamas saites, saites, kurās vijas pagātne, tagadne un nākotne. Kādu nākotni sagaida mūsu valoda – latviešu valoda? Neviens jau to īsti skaidri nevar zināt, bet es varu vienīgi minēt un mēģināt iztēloties, kā latviešu valodas ceļš vīsies šajā tik straujajā laika ritumā.
Daudz mūsdienās tik runāts par valoda kultūru. Mēģinu atcerēties, vai esmu dzirdējusi šo jēdzienu būdama vēl maza meitene, bet liekas, ka nē.…
