1944. gada jūlija vidū padomju karaspēks ienāca Latvijas teritorijā Latgales pusē, savukārt līdz augusta sākumam tika ieņemta visa Latgale. Lai gan vācu karaspēks negatavojās padoties, nopietnas kaujas par Rīgu nebija un „padomju karaspēks Latvijas galvaspilsētā ienāca 13. oktobrī”.1 Vācu karaspēks tika atspiests uz Kurzemi, kur līdz ar vāciešiem cīnījās arī latvieši, kā arī smago cīņu dēļ Kurzemes teritorija tika dēvēta par „Kurzemes katlu” vai „Kurzemes cietoksni”. 1949. gada 9. maijā Vācija kapitulēja. Tādējādi Latvijas iedzīvotāji tika atbrīvoti no nacistu okupācijas, bet tiem tika uzspiesta uzreiz cita okupācija – atkārtotā padomju okupācija.
Reokupācija norisinājās tādā gaisotnē, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji jau bija kara nomocīti, tie vēlējās kaut cik mierīgu dzīvi, nevis dzīvot pastāvīgi kara šausmās. Savukārt no otras puses latvieši jau bija izjutuši padomju varas sekas un nevēlējās, lai tās atkārtojas līdz ar represijām un deportācijām, kuras tika īstenotas Latvijas pirmās okupācijas laikā, kad to okupēja PSRS.
Savukārt LPSR reokupācijas laikā svarīgs uzdevums bija panākt kontroli pār Latvijas iedzīvotājiem, izvairoties no Rietumu pretrunām. …
