Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 27.01.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Ir
  • Eseja 'Antīko filosofu pedagoģisko atziņu salīdzinošā analīze', 1.
  • Eseja 'Antīko filosofu pedagoģisko atziņu salīdzinošā analīze', 2.
  • Eseja 'Antīko filosofu pedagoģisko atziņu salīdzinošā analīze', 3.
  • Eseja 'Antīko filosofu pedagoģisko atziņu salīdzinošā analīze', 4.
  • Eseja 'Antīko filosofu pedagoģisko atziņu salīdzinošā analīze', 5.
  • Eseja 'Antīko filosofu pedagoģisko atziņu salīdzinošā analīze', 6.
  • Eseja 'Antīko filosofu pedagoģisko atziņu salīdzinošā analīze', 7.
  • Eseja 'Antīko filosofu pedagoģisko atziņu salīdzinošā analīze', 8.
  • Eseja 'Antīko filosofu pedagoģisko atziņu salīdzinošā analīze', 9.
Darba fragmentsAizvērt

Lai uztvertu pasauli, bieži cilvēkam pietiek ar vienkāršāko - tausti, redzi, ožu un garšu, daudz retāk tiek izmantota domāšana, kas ir abstrakta pasaules uztvere un prasa lielāku piepūli, kā primitīvākais fiziskais uztveres veids. Pasaules izzināšanas forma ir tāda zinātniska kategorija, kā filozofija, kas balstās uz pieņēmumiem, cēloņu un seku likumsakarībām, kuras, savukārt, mainās katrā nākošajā kultūrā atkarībā no uzkrātās zināšanu bagāžas. Filozofija ir zinātne par pašiem vispārīgākajiem dabas, cilvēku sabiedrības un domāšanas likumiem (2,7).
Termins filozofija cēlies no sengrieķu vārdiem phileõ (mīlu) un sophia (gudrība) (1,203). Šis burtiskais skaidrojums piesaista ar sekojošu domu - gudri mīlēt visu, kas mums apkārt... Tas izklausās interesanti no tā viedokļa, ka var tiešām mīlēt ar gudru prātu. Vārdu savienojums GUDRI - MĪLĒT ir patiesi aizraujošs, jo gudrība sevī slēpj augstāko saprātu, kas nedrīkst būt atkarīgs no jūtām.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants