20. gadsimta otrajā pusē priekšvēlēšanu kampaņas sāka iegūt savu lomu, kāda tā ir mūsdienās, it īpaši ASV, kur vēlēšanas savā ziņā kļuva par kultu, jo liecināja par brīvības izpausmēm valstī. ASV uzsvēra vienlīdzīgumu un brīvību politiskā ziņā, lai veidotu pozitīvu tēlu pasaules politiskajā arēnā, veidojot pretstatu Padomju Savienībai, kur valdīja viena partija un vēlēšanām nebija nozīmes, kaut arī vēlēšanas bija obligātas.
Problēmas un konflikti vēlēšanu sfērā gan Latvijā, gan ASV, galvenokārt ir saistīti ar valsts iekšējo situāciju vēlēšanu brīdī. Valsts etniskais sastāvs nozīmīgi ietekmē vēlēšanu rezultātus.6
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas lielāko atbalstu ieguva partijas, kuras aizstāvēja demokrātijas idejas un principus, kā arī brīvā tirgus ieviešanu. Vēlētāji atbalstīja tās partijas, kuras izteica sabiedrībai tīkamas idejas.
Tāpat notiek arī mūsdienās un arī visā politikas vēsturē, tauta balso par tiem, kas sola tagad un tūlīt, it īpaši krīzes situācijās. Politiķu uzdevums jebkuros laikos ir bijis izprast sabiedrības noskaņu un uz tās pamata veidot savu kampaņu. Tiek veiktas sociālās aptaujas un citi pasākumi, lai noskaidrotu sabiedrības noskaņojumu un to vajadzības.
…
Divi vissvarīgākie strukturālie faktori, ar kuriem jāsastopas katram kandidātam, kurš plāno kampaņu ir iestāde, kurā kandidāts vēlas strādāt, un nav svarīgi vai viņš ir iestādes vadītājs, vai cilvēks, kurš pirmoreiz balotējas vēlēšanām. Alternatīvi kandidāts var piedalīties atklātās vēlēšanās. Tiem, kuri ir kādas partijas līderi, vai tiem, kuri atkārtoti piedalās vēlēšanās ir lielākas priekšrocības pret tiem, kuri piedalās pirmoreiz. Šiem cilvēkiem jau ir izveidots tēls un viņi ir politiskajā apritē, tauta viņus atpazīst un tie, kuri ir izpelnījušies zināmu cieņu, tie arī iegūst patstāvīgas balsis no noteiktām cilvēku grupām
