Šajā esejā apskatīšu liberālismu un reālismu, kā arī to, cik šie abi filosofijas virzieni ir atšķirīgi. Liberālisms un reālisms savā būtībā, manuprāt, ir ļoti atšķirīgi, tomēr, lai pārliecinātos par sava viedokļa precīzumu, mēģināšu izanalizēt un pierādīt, kas ir tas, kas atšķir šos abus domāšanas veidus.
Vislielākā atšķirība ir tā, ka reālisti pasauli uztver tādu, kāda tā ir. Manuprāt, tie ir pesimistiskāki. Reālisti pasauli redz kā vienību, kas ir pildīta ar nepārtrauktu cīņu un konfliktu vienam ar otru. Tā ir nepārtraukta cīņa starp tādām varas vienībām kā valstis.1 Tajā pašā laikā liberāļi cenšas novērt kara pastāvēšanu, darīt visu, lai izbeigtu kara stāvokli starptautiskajās attiecībās.
Kā jau daudzi filosofijas virzieni, arī neoliberālisms ir radies kā atbilde kādam virzienam – neoreālismam. Neolibērālisti uzskatīja, ka neoreālistu teorijās ir vairākas nepilnības, kuras, viņuprāt, neoliberālisti spētu atrisināt. Reālisti uzskata, ka valstis ir unitāras. Valstu ārpolitiku veido tikai valstis kontaktējoties savā starpā, tie neņem vērā faktoru, ka ārpolitiku var veidot arī valstu sabiedrības mijiedarbojoties savā starpā. …
