Jaunlatviešu kustība radās 19. gs. piecdesmitajos gados, kad daudzi latvieši vairs nevēlējās pakļauties pārvācošanas spiedienam. Viens no viņiem bija Krišjānis Valdemārs, kurš sāka organizēt latviešu vakarus Tērbatā. Viņam pievienojas vēl līdzīgi domājošu latviešu. Jaunlatviešu galvenās idejas bija: latvieši nacionālās kustības izveidošana un kopšana, sevišķu uzmanību pievēršot tēvu valodai un nacionālajai skolai, latviešu sabiedrības diferencēšana un nostiprināšana, latviešu nacionālās ideoloģijas izveidošana, kas savu pilnveidojumu ieguva Alunāna, Kronvalda un Ausekļa rakstos, latviešu organizēšanās biedrība un savienības.
