Vēl viens variants kā iegūt ienākumus ir investīcijas. Arī investīciju cenas galvenais veidojošais pamatnoteikumi ir iegūt lielākus ienākumus no investīcijām, nekā noguldot bankā. Ja nauda investīcijām tiek iegūta kredīta ceļā , papildus būtiska vēl ir kredītprocentu gada likme.
Investīciju cena = investora ienākums/ bankas procenti par termiņnoguldījumiem * 100, no kā var izsecināt, ka jo zemāka ir bankas termiņdepozīta procenta likme, jo augstāka būs investīciju cena. Kā jau ikviena formula, tad arī šī ir tikai teorētiski pareizi izstrādāta, jo reālajā dzīvē viss nav tik vienkārši – paralēli ir vēl daudzi kritēriji, kā politiskie faktori, „investīciju klimats „ , u.c 1.
Pirms uzņēmēji sāk investēt resursus kādā uzņēmējdarbībā viena no darbībām kas palīdz aprēķināt projekta rezultātus, ienākumus ir nākamo ienākumu diskontēšana. Tā ir nepieciešama, lai izvērtētu un pat prognozētu nākotni. Ņemsim piemēru : es atvēru lietussargu ražotni. Pirmajā mēnesī mana tīrā peļņa bija 100ls, kurus es neiztērēju jaunos zābaciņos, bet ieguldīju bankā ar 5 % gadā, kā dāvanu savai māsai ar noteikumu, ka pie naudas viņa tiks tikai 18 gadu dzimšanas dienā. Līdz ar to sanāk, ka gada beigās māsas kontā būs 100 ( ieguldītā summa) + 5%*100 = 105 Ls.…
Ražošanas resursu cenu veido daudzi faktori , kā , piemēram: konkurence, pieprasījums un piedāvājums atkarībā no cenas, centieni maksimizēt ieņēmumus u.t.t., bet galvenā īpatnība ir tā, ka pieprasījums ir pastarpināts pieprasījums, jo ražošanas resursu mērķa funkcija ir nodrošināt ar šiem resursiem patēriņa priekšmetu un infrastruktūras elementu ražošanu, pakalpojumu sniegšanu, atrodot zelta vidusceļu, kas apmierinātu gan piedāvātāju, gan pieprasītāju . Pirmā zemes pieprasījuma īpatnība ir tāda, ka , lai noteiktu zemes vērtību ir jānovērtē, cik vērta ir zemes dotā produkcija, respektīvi, nav nozīmes zemei ar milzīgiem cukurbiešu laukiem, ja nav pieprasījuma pēc cukurbietēm, jo nav Latvijā, kur tās pārstrādāt. Nākamie noteicošie faktori zemes vērtībai ir zemes dabiskā auglība, zemes atrašanās vieta un zemes ekonomiskā auglība. Un visbeidzot, izriet trešā – kad ,ņemot vērā iepriekšējo īpatnību apkopojumu (konkrētās zemes plusu un mīnusu „rezumēšu”) tiek novērtēta tās vērtība. Savukārt zemes piedāvājuma īpatnības ir sekojošas: • zemes daudzums jeb platība ir ierobežota; • tās piedāvājums ir absolūti neelastīgs ( pie normāliem apstākļiem); • ir iespējams iegūt spekulatīvus ienākumus ( pārdodot, izīrējot, pērkot) .