Annas Brigaderes daiļradi (dzeju, prozu, dramaturģiju) raksturo reālistisks dzīves īstenības tēlojums un humānisms- cieņa un mīlestība pret darba cilvēku, ticība labā uzvarai.
Anna Brigadere ir uzskatāma par pasaku lugu žanra iedibinātāju latviešu literatūrā un arī par pašu suverēnāko valdnieci šajā žanrā. Pasaku lugu pamatā ir folkloras sižeti un ētiskās atziņas. Viņas lugām ir ļoti dabisks, nesamākslots konflikta risinājums, raita darbība, spriegi dialogi, īsti latviska valoda.
Pati spilgtākā no viņas pasaku lugām ir „Princese Gundega un karalis Brusubārda”, kas tika uzrakstīta 1912.gadā. To uzrakstīt ir rosinājusi vācu tautas pasaka par izlutināto, niķīgo sievu, kuru vīrs pārmāca, liekot pamatīgi strādāt. Brigaderei šī pasaka ir tikai ierosinātājs faktors. Daiļdarbs top, domājot par cilvēka personības veidošanās sarežģīto procesu, kurā sakausējas vienkopus visdažādākie, pat savstarpēji pretrunīgi apstākļi, motīvi, cēloņi, noskaņas un izjūtas.
Pasaku lugā „Princese Gundega un karalis Brusubārda” atdzīvojas tautasdziesmu krāsu un skaņu bagātība. Katra dzejas rinda valdzina ar savu plastiskumu un tēlainību:
Zvaigznes nāk pār debess tiltu,
Rāda uguntiņu siltu;
Meži, meži vēstis raida,
Brīnumi tur stāv un gaida.
A. Brigaderei pasaku lugām kopumā piemīt tā satura un formas saskaņa, tā mākslinieciskās izteiksmes pilnība, kas tik raksturīga tautas daiļradei.
Pasaku lugu centrā ir ētiskas, tikumiskas problēmas, labo un ļauno spēku sadursme. Savai radošai izdomai autore izmantojusi pazīstamus folkloras motīvus un tēlus. Ar reālistiski veidotajiem raksturiem viņa pauž vienkāršās tautas dzīves gudrību un optimismu.…
