-
Valodniecības zinātne un tās nozares
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 4 | |
| Valodniecība | 5 | |
| Valodniecības nozares | 5 | |
| Fonētika | 7 | |
| Fonētikas trīs galvenie atzari | 8 | |
| Stilistika | 9 | |
| Gramatika | 9 | |
| Etimoloģija | 10 | |
| Leksikogrāfija | 10 | |
| Nobeigums | 11 | |
| Tēzes | 12 | |
| Izmantotās literatūras saraksts | 13 |
Fonētika (no grieķu vārda φωνή - "skaņa" vai "balss") ir zinātnes nozare, kas pēta cilvēka runas skaņas. Tā nodarbojas ar runāto skaņu fizikālajiem raksturlielumiem, to radīšanas fizioloģiju, klausītāja uztveri un neirofizioloģisko izpratni. Salīdzinājumam fonoloģija, kas ir nepieciešama pilnīgai fonētikas izpratnei, pēta valodai specifiskas skaņu sistēmas un skaņu modeļus, kas piemīt atsevišķām mutvārdu valodām. Kaut arī fonoloģija stingri bāzējas fonētikā, tā tomēr ir atsevišķa valodniecības nozare, kas nodarbojas ar psiholoģiski reālām, abstraktām skaņu vienībām (fonēmām) un to individuālajām fizikālajām īpašībām, kas nodrošina saprotamu atšķirību starp šīm skaņām, kā arī saprotamu atšķirību starp šādu skaņu grupām. Fonētika nodarbojas ar reāli izrunātu skaņu fiziskajiem raksturojumiem, nevis ar kontekstiem, kādos šīs skaņas tiek lietotas valodās vai veidiem, kādos šie fiziskie raksturojumi var mainīties atkarībā no konteksta. (Šī pēdējā parādība ir fonoloģijas pētījumu subjekts: šie skaņu varianti, kuri mainās atkarībā no valodai specifiskām situācijām, fonoloģijā tiek saukti par alofoniem.)…
Valodniecība jeb lingvistika ir zinātne par cilvēku valodu, tās īpašībām, uzbūvi, funkcionēšanu un attīstību. Izšķir vispārējo un konkrēto valodniecību (pētī kādu valodu, valodu grupu vai saimi). Valodas sistēmas līmeņus un apakšsistēmas pētī fonētika, fonoloģija, gramatika, leksikoloģija, frazeoloģija, semantika, stilistika, valodas attīstību aplūko valodas vēsture, etimoloģija u.c. nozares, valodas funkcionēšanu sabiedrībā - dialektoloģija, sociolingvistika u.c. nozares. Valodniecības aizsākumi ir jau pirms m.ē. senajos kultūras centros. 19. gs. sāk. radās vēsturiski salīdzināmā valodniecība, valodniecība kļuva par patstāvīgu zinātni. Mūsdienu lingvistikā liela loma ir psiholingvistikai1, kā arī pētījumiem lingvistikas tehnoloģiskajiem pielietojumiem – datorlingvistikai.
