Psiholoģiskajā izpratnē personība/ indivīds ir neatkārtojams cilvēka īpašību kopums, veselums, kas vada psihiskos procesus, nosaka cilvēka izturēšanos un rīcību. Visbūtiskākais ir priekšstats par personības struktūru, jo tas jau norāda arī uz iespējamajām personības pārmaiņām, dinamiku, uz pašas struktūras veidošanos un tālāku attīstību. Taču indivīds nav viens. Viņš dzīvo sabiedrībā/ vidē. Tādējādi indivīdu nevar izprast/ pētīt atrauti no vides, kurā viņš mīt. Ar vārdu „vide” lielā mērā jāsaprot sabiedrība.
Socializācija ir process, kurā indivīds apgūst uzvedības modeļus, sociālās normas un vērtības, kas nepieciešamas viņa veiksmīgai funkcionēšanai pastāvošajā sabiedrībā. Citiem vārdiem, socializācija – indivīda sociālās pieredzes, sociālo sakaru un attiecību sistēmas apgūšanas process. Socializācijas procesā cilvēks iegūst pārliecības, sabiedriski atzītas uzvedības formas, kuras viņam ir nepieciešamas normālai dzīvei sabiedrībā. Socializāciju jāsaprot kā visu daudzveidīgo procesu sabiedriskās dzīves pieredzes un attiecību apgūšanu.…
