Personām nebija tiesas ceļā realizējamu pamattiesību, nebija iespējams vērsties konstitucionālā tiesā un nepastāvēja iespēj apstrīdēt valsts iestāžu lēmumu.5
Tiesību norma ir tiesību mazākā vienība, kas kopumā veido vienu veselu tiesību sistēmu. Tiesību normas ir vispārēji cilvēka uzvedības noteikumi, kuras nosaka kompetentas valsts iestādes. Tiesību teorijā tiesību normas klasificē pēc to raksturīgākajām pazīmēm: satura, formas, regulēšanas priekšmeta, izdevēja iestādes u.t.t. Vispazīstamākais klasifikācijas veids ir tiesību normu iedalījums pēc nozarēm, kas ļauj norobežot vienas tiesību nozares normas no citas tiesību nozares. Tās ļauj vieglāk orientēties un piemērot vajadzīgo normu praksē. Piemēram, administratīvās, tiesības, krimināltiesības, civiltiesības u.c.6 Tās regulē sabiedriskās attiecības un to izpildi garantē valsts. Tiesību normu skaita pieaugums ir vērtējams pozitīvi, jo ir zināms, ka tiesību sistēmā dažreiz parādās kāds robs un tās padara tiesību sistēmu pilnīgāku. Tiesību normu pieaugums, palīdz formulēt tiesību subjektu tiesības un pienākumus specifiskos un konkrētos jautājumos, kuri mūsdienās arvien vairāk parādās kā jauni, iepriekš nebijuši.
…
