Pavisam negaidīti piecēlos jau septiņos no rīta, paskatījos pa logu, ārā tā pat kā vakar vēl joprojām bija vasara, laukā pūta brāzmains vējiņš, kurš no koku zariem un lapām taisīja dažādas figūras, cita izskatījās pēc romba cita pēc vienādsānu trijstūra, tas man atgādināja vakardienas neiedomājami sarežģīto matemātikas uzdevumu, kuru nesaprašanā man vaicāja māsa, tajā brīdi es apjēdzu, ka dzīve bez matemātikas praktiski nav iedomājama, jo ar to saskaramies ik uz soļa.