-
Ojārs Vācietis
Ojāra Vācieša radītai dzejai ir ļoti liela sabiedriska nozīme, liriskā varoņa personības pamatu veido labsirdība, draudzīgums, pašatdeve, pašuzupurēšanās, humānisms attiecībā pret citiem un pret dabu. Visu šo īpašību pamatā ir mīlestība, bet tās ir ne tikai jūtas pret pretējā dzimuma pārstāvjiem, bet arī pret dzimteni, dzīvi utt. Ja tā nepārņemtu liriskā varoņa sirdi, viņš nespētu aicināt uz labiem darbiem un līdzjūtību visu apkārtējo sabiedrību.
Tā kā mīlestība veido liriskā varoņa personības pamatu, par pirmo citātu izvēlējos to, kas liecina par šo jūtu spēku un spēju ienest cilvēka dzīvē labo gaismu. Viņa māka būt brīvam ir viens no tā svarīgākajiem virzītājspēkiem. Dvēsele, kuru pārņem maigums, ir nemirstīga. Piramīdas otro līniju veido citāti, kas liecina par mīlestību pret pašu sevi. Tāpat kā visa izzināšana, arī mīla sākas pašā cilvēkā. Ja tas pats sev nemaz nepatīk, viņš nevar skatīties apkārt un ieraudzīt lietas, kuras ir šo jūtu vērtas. …
Ojāra Vācieša radītai dzejai ir ļoti liela sabiedriska nozīme, liriskā varoņa personības pamatu veido labsirdība, draudzīgums, pašatdeve, pašuzupurēšanās, humānisms attiecībā pret citiem un pret dabu. Visu šo īpašību pamatā ir mīlestība, bet tās ir ne tikai jūtas pret pretējā dzimuma pārstāvjiem, bet arī pret dzimteni, dzīvi utt. Ja tā nepārņemtu liriskā varoņa sirdi, viņš nespētu aicināt uz labiem darbiem un līdzjūtību visu apkārtējo sabiedrību. Tā kā mīlestība veido liriskā varoņa personības pamatu, par pirmo citātu izvēlējos to, kas liecina par šo jūtu spēku un spēju ienest cilvēka dzīvē labo gaismu. Viņa māka būt brīvam ir viens no tā svarīgākajiem virzītājspēkiem. Dvēsele, kuru pārņem maigums, ir nemirstīga. Piramīdas otro līniju veido citāti, kas liecina par mīlestību pret pašu sevi. Tāpat kā visa izzināšana, arī mīla sākas pašā cilvēkā. Ja tas pats sev nemaz nepatīk, viņš nevar skatīties apkārt un ieraudzīt lietas, kuras ir šo jūtu vērtas. Ojāra Vācieša liriskais varonis tiecas pēc sevis un savas personības izpratnes, vēlas attīstīties garīgi un iet tikai uz priekšu, zināt to, kas bija un kas būs. Piramīdas trešo slāni veido citāti, kas attēlo mīlestību pret sievieti, jo, cienot sevi, cilvēks var būt iejūtīgs pret otru. Tā mudina lirisko varoni uz izciliem darbiem, vienlaikus radot biklumu un kautrības sajūtu, mīļotai esot blakus. Pastāv pārliecība, ka pat pēc šķiršanās cilvēki paliek viens otram dziļi sirdī, un to neviens nespēj atņemt vai aizmirst. Vislielākās liriskā varoņa bailes ir saistītas ar mīļotās sievietes prombūtni vai arī nepatiesām jūtām. Ceturtajā pakāpē citāti atspoguļo mīlestību pret tautu, jo, ja cilvēks spēj just līdzi otram, tad to rūpēs arī visa sabiedrība. Liriskais varonis aicina uz vienotību. Ir izteikts vēstures un tautas paveiktā līdz 70. gadiem cildinājums un pamudinājums sabiedrībai to neaizmirst. Liriskajam varonim ir īpaša mīlestība, kas pāraug dziļā cieņā pret strēlniekos mītošu garu aizstāvēt savu dzimteni un mātēm, kuras sargā savus bērnus, kas simbolizē tautas vienotību. Aicinājums atbalstīt jauno paaudzi un tās tieksmi pēc taisnīguma un godīguma ir liriskā varoņa mīlestības pret sabiedrību sastāvdaļa. Piramīdas piekto līniju veido citāti, kas atklāj mīlestību pret savu dzimteni, t.i., Latviju, jūtot līdzi tautai, cilvēks lielu nozīmi piešķir arī savai zemei.
