Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 05.03.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Datu kodēšana', 1.
  • Referāts 'Datu kodēšana', 2.
  • Referāts 'Datu kodēšana', 3.
  • Referāts 'Datu kodēšana', 4.
  • Referāts 'Datu kodēšana', 5.
  • Referāts 'Datu kodēšana', 6.
  • Referāts 'Datu kodēšana', 7.
  • Referāts 'Datu kodēšana', 8.
  • Referāts 'Datu kodēšana', 9.
  • Referāts 'Datu kodēšana', 10.
  • Referāts 'Datu kodēšana', 11.
  • Referāts 'Datu kodēšana', 12.
Darba fragmentsAizvērt

Attēlu kodēšana
Attēlu sadala sīkākos elementos - rūtiņās - un katram šādam elementam kodē tā krāsu un vietu. Kodam nepieciešamo bitu skaits ir atkarīgs no fiksējamo krāsu daudzuma. Ja attēlu vēlas saglabāt ar 16 krāsām - kodēšanai nepieciešami 4 biti, 256 krāsām - 8, bet, ja kodēšanai izmanto 24 bitus, iespējamo krāsu skaits pārsniedz 16,7 miljonus. Šo kodēšanas principu izmanto fotogrāfijām. Jo lielāks kodēšanas bitu skaits, jo iespējams saglabāt vairāk dažādus toņus, taču ļoti pieaug datorā saglabājamās informācijas apjoms. Tādā veidā, piemēram, kodē Bitmap (.bmp) failus. Bitmap tipa failus var izveidot Windows programmā Paint.
Attēlu kodēšana
Lai samazinātu informācijas daudzumu par attēlu, izstrādāti dažādi kodēšanas veidi, kuros izmanto matemātiskas formulas. Viens no šādiem veidiem ir JPEG (Joint Photographers Expert Group) izstrādātā metode. Kodējamo attēlu sadala noteikta izmēra blokos, piemēram, 88 punktos. Katrā blokā veic pārveidojumus, izmantojot speciālu diskrēto konusa pārveidošanas tehnoloģiju (DCT). Attēls aizņem daudz mazāk vietas, taču ir redzami kropļojumi. Šādi kodējot attēlus, ir iespējams arī norādīt pārveidošanas kvalitātes līmeni. Šo kodēšanas veidu izmanto fotogrāfiju ievietošanai internetā (.jpg formāts).

Autora komentārsAtvērt
Atlants