Jānis spēja novērtēt dzīvību un savu dzīvi, tādēļ negaidīja kādu brīnumu vai īsto mīlestību. Mirdza kļūdās uzskatot, ka, nomirstot abiem blakus vienā vietā, vienā laika, viņi vienmēr paliks kopā. Bet patiesībā neviens jau nezina, kas mūs sagaida pēc nāves, par ko mēs tad kļūstam.
Nereti cilvēki sastopas ar nelaimīgu mīlestību, kura iespējams viņos rada izmisumu, apjukumu, nesaprašanu. Un dažkārt šķiet, ka to var mainīt ar savas vai cita dzīves izbeigšanu. Arī J. Jaunsudrabiņa romānā „Aija” Jānis nespēja izturēt sarežģītās attiecības ar Aiju, tāpēc pārgrieza sev vēnas. Bet tas nedz pierāda, nedz arī apliecina to daudzināto stipro mīlestību pret otru, vienīgais, ko tas parāda, ir cilvēka vājais raksturs un nespēja pārvarēt lielākas grūtības. Nevajag mest plinti krūmos.
…
