Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms

Komorbīda UDHS ārstēšanas taktika
• UDHS un trauksme. Rekomendē uzsākt ģimenes terapiju vai citām nemedikamentozām metodēm, kā arī izstrādāt ārstēšanas plānu. Pirmās izvēles medikaments ir atomoksetīns (efektivitāti vērtē 6–12ned.), ja tas nav efektīvs, tad stimulatoru grupas preparāti. 
• UDHS un depresija. Uzsāk ar ģimenes terapiju vai citām nemedikamentozām metodēm. Pirmās izvēles medikaments atomoksetīns (efektivitāti vērtē ap 6 ned.), ja tas nav efektīvs, izvēlēties venlafaksīnu vai bupropionu, nepieciešamības gadījumā kombinēt ar normotīmiķi. 
• UDHS un rauste (tiki). Uzsākt nemedikamentozās metodes. Piesardzīgi nozīmēt atomoksetīnu vai atipiskos antipsihotiskos līdzekļus, neefektivitātes gadījumā izvēlēties klasiskos antipsihotiskos līdzekļus – haloperidolu vai pimozīdu. Nav ieteicami stimulatori.
 • UDHS un agresivitāte. Uzsāk ar ģimenes terapiju, aizņemtības vai citām nemedikamentozām. Piesardzīgi nozīmēt atipiskos antipsihotiskos līdzekļus, kombinējot ar normotīmiķiem. 

Alternatīvās ārstēšanas metodes – uzskaitīto līdzekļu efektivitāte nav klīniski pierādīta:
 • Homeopātiskie līdzekļi (6–16 gadu vecumā)
• Zivju eļļa (omega 3 un 6 taukskābes; 7–12 gadu vecumā) 
• Magnija, dzelzs un cinka preparāti
• Akupunktūra
UDHS pieaugušo vecumā 
Daļai bērnu (ap 30–60%) ar UDHS traucējumi turpinās arī pieaugušo vecumā. Dažādos epidemioloģiskos pētījumos populācijā no 18 gadu vecuma UDHS novēro 4,2–4,7%, bet tiesu psihiatrijas klīnikās un centros, kur ārstē vardarbīgus pacientus vai alkohola atkarīgos, UDHS izpausmes novēro katram ceturtajam pacientam, tomēr UDHS netiek atpazīts kā atsevišķa diagnostiska kategorija . Pieaugušo UDHS pacienti biežāk psihiatram sūdzas par koncentrēšanās traucējumiem, īstermiņa atmiņas traucējumiem, garastāvokļa svārstībām, bet aktīvās uzmanības vājums, nemiers vai impulsivitāte nav patognomi simptomi. Pieaugušo vecumā klasisko UDHS klīnisko ainu papildina garastāvokļa traucējumi, dažāda veida trauksme, specifiski personības traucējumi (galvenokārt antisociāli). Pieaugušajiem ar UDHS nav pazemināts intelekta koeficients. Klīnisko ainu bieži smagāku dara komorbiditāte ar atkarības vielu lietošanas, azartspēļu atkarību u.c. Lielākā daļa UDHS pacientu pieaugušo vecumā nav spējusi iegūt pietiekamu izglītību un profesiju. Bieži UDHS pacienti nonāk konfliktā ar likumu, nokļūst apcietinājumā, bieži ir izteiktas grūtības ar sociālo adaptāciju. 
…