-
Eiropas Savienības pilsonība, pilsoņu tiesības
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Pilsonības jēdziens | 4 |
| 1.1. | Pilsonība un piederība valstij | 4 |
| 1.2. | Valsts rīcības brīvība pilsonības jautājumos | 5 |
| 1.3. | Latvijas pilsonība | 6 |
| 1.3.1. | Latvijas pilsonības institūtā – nepilsoņu statuss | 7 |
| 1.3.2. | Nepilsoņu tiesību apjoms Latvijā | 8 |
| 1.3.3. | Bezvalstnieku tiesiskais statuss | 8 |
| 2. | Pilsonības jēdziens Eiropas Savienībā | 10 |
| 3. | Eiropas Savienības pilsoņa tiesības | 12 |
| 3.1. | Garantētas pamattiesības | 12 |
| 3.2. | Nepilsoņu tiesības ES | 15 |
| 4. | Pilsoņu tiesību aizsardzība Eiropas Savienībā | 16 |
| 4.1. | Eiropas Ombuds | 16 |
| 4.2. | Eiropas Savienības tiesa | 18 |
| 4.2.1. | Tiesas kompetence | 19 |
| Secinājumi un priekšlikumi | 21 | |
| Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 23 | |
| Pielikumi | 24 |
Pilsonība – jēdziens ar kuru apzīmē personas, indivīda pilnu un atbildīgu, laikā un telpā noturīgu tiesisku, arī politisku, saikni ar konkrētu valsti.1
Valdošais priekšstats ir tāds, ka pilsonības pamatā ir attiecības starp indivīdu un politisko kopienu. Šādam pilsonības jēdzienam ir divas izpratnes. No vienas puses pilsonību veido saistība ar konkrētās valsts konstitucionālajiem aktiem, kas ir radīti, lai regulētu noteiktas indivīdu kategorijas dalību valsts politiskajā dzīvē. No otras puses, pilsonība ir neatraujami saistīta ar konkrētām tiesībām un pienākumiem, kas ir piešķirti attiecīgās politiskās kopienas pilsoņiem.
Pilsonību var izprast kā sociālu veidojumu, kas sniedz noteiktai personu kopienai tās kopējo identitāti, kā arī atsevišķi nosaka katra indivīda, kas ietilpst šajā kopienā, sociālo identitāti. Pilsonība dod iespēju realizēties sociālas grupas politiskai organizācijai, tādējādi pārsniedzot kādas konkrētas indivīdu grupas robežas.
Pilsonības būtība ir tāda, ka tas ir izņēmuma statuss, kas nodala savējos un svešos saskaņā ar konkrētiem, nostiprinātiem nosacījumiem. Pilsonība šādā izpratnē ir pievilcīga ar to, ka indivīds var tikt klasificēts kā viens no mums un tas viņam rada konkrētas privilēģijas, kas ir saistītas ar pilsoņa statusu – tiesības un pienākumus.
Pilsonības jēdziens ietver vairākus aspektus, kas ir saistīti arī ar indivīda piederību ne tikai konkrētajai valstij, bet arī tās iedzīvotājiem.
Lai izprastu pilsonības jēdziena būtību, ir jāizšķir pilsonības izpratne no valsts piederības izpratnes, jo, lai gan šie abi termini ir savstarpēji saistīti, katrs ietver savu tiesību un pienākumu apjomu.…
SATURS Ievads 3 1. Pilsonības jēdziens 4 1.1. Pilsonība un piederība valstij 4 1.2. Valsts rīcības brīvība pilsonības jautājumos 5 1.3. Latvijas pilsonība 6 1.3.1. Latvijas pilsonības institūtā – nepilsoņu statuss 7 1.3.2. Nepilsoņu tiesību apjoms Latvijā 8 1.3.3. Bezvalstnieku tiesiskais statuss 8 2. Pilsonības jēdziens Eiropas Savienībā 10 3. Eiropas Savienības pilsoņa tiesības 12 3.1. Garantētas pamattiesības 12 3.2. Nepilsoņu tiesības ES 15 4. Pilsoņu tiesību aizsardzība Eiropas Savienībā 16 4.1. Eiropas Ombuds 16 4.2. Eiropas Savienības tiesa 18 4.2.1. Tiesas kompetence 19 Secinājumi un priekšlikumi 21 Izmantotās literatūras un avotu saraksts 23 Pielikumi 24 IEVADS 2003.gada 16.aprīlī Atēnās tika parakstīts līgums starp [....] par [....] Latvijas Republikas [....] pievienošanos Eiropas Savienībai (turpmāk darbā – ES) . Uz šī līguma pamata 2004.gada 1.maijā Latvija oficiāli kļuva par ES dalībvalsti. Ar šā līguma spēkā stāšanās brīdi, Latvijai saistoši ir kļuvuši visi ES tiesību akti, tai skaitā arī Eiropas Kopienas dibināšanas līgums (turpmāk darbā – Kopienas dibināšanas līgums) (ar 2009.gada 1.decembra Lisabonas līgumu grozīts un ieguvis jaunu nosaukumu „Līgums par Eiropas savienības darbību”), kura 17.pantā teikts: Ikviens cilvēks, kam ir kādas dalībvalsts pilsonība, ir Savienības pilsonis. Savienības pilsonība papildina, nevis aizstāj valsts pilsonību. Valstij iestājoties ES, tās pilsoņi iegūst jaunas tiesības. Latvijas pilsoņi ir arī ES pilsoņi. ES pilsonība piešķir papildus tiesības, neuzliekot būtiskus pienākumus. Ideja par Eiropas pilsonību ar precīzi definētām tiesībām un pienākumiem radās no līgumos paredzētās personu pārvietošanās brīvības, un par to sāka domāt jau pagājušā gadsimta 60. gadu pirmajā pusē. Pēc 70. gadu vidū sāktajiem sagatavošanas darbiem Līgumā par Eiropas Savienību, ko noslēdza 1992. gada 7.februārī Māstrihtā (dēvēts arī par Mārstrihtas līgumu), ES tika izvirzīts mērķis “stiprināt dalībvalstu valstspiederīgo tiesību un interešu aizsardzību, ieviešot Eiropas Savienības pilsonību” . Līdzīgi kā valsts pilsonība, arī ES pilsonība ir paredzēta, lai aprakstītu saikni starp pilsoni un Eiropas Savienību, kuru raksturo pilsoņu tiesības, pienākumi un politiskā līdzdalība. Darba mērķis ir noteikt pilsoņu tiesisko statusu attiecībās ar ES, tādējādi identificējot to tiesību un pienākumu apjomu, kas ir saistīts ar šāda statusa iegūšanu.
