Vecāku un bērnu savstarpējās attiecības Rūdolfa Blaumaņa lugā „Indrāni”
Ievads
Ģimenes traģiskajās attiecībās parādīts divu atšķirīgu dzīves veidu un morāles principu konflikts, kura centrā ir Indrānu tēvs un viņa vecākais dēls Edvarts. Lugas darbība rit vienas ģimenes ietvaros un tās pamatā ir konflikts starp veco un jauno paaudzi.
Ētiskās vērtības.
Iztirzājums
Atšķirīgie uzskati, viedokļi. Atšķirīgi uzskati par saimniekošanu un dzīves vērtībām.
Naids asinsradinieku vidū.
Nejūtīgums, necieņa pret vecākiem.
Jaunās paaudzes negodīgums, mantkārība
Tēvs ir pret Edvarta idejām, kur dzīves augstākā vērtība mantas vairošana.
Kaukēns: „Dēls ir tēva stiprākais liecinies. Ar mīlu prātu visus tos kļavus un ošus, un ozolus tu atdotu par šito vienu liecinieku.”
Tēvs Noliņam: „Mūsu nelaime ir, ka mēs nekad skaidri nezinām, kur mūsu nevarēšana beidzas un mūsu negribēšana iesākas.”
Tēvs Edvartam: „Tās rīkstes, ko bērni vecākiem griež, sāp visvairāk, māt.” (Ja tas, kurš viņam pāri nodarījis, nebūtu viņa dēls, pāridarījums būtu daudz vieglāk pārdzīvojams)…
