Trīs jautājumu atbildes filosofijā

1. Kā cilvēka paradoksi raksturoti B.Paskāla „Domās”?
Blēzs Paskāls ir nozīmīgākais 17. gs. franču dabaszinātnieks un domātājs, kas pievēršas cilvēka filozofijai. Viņš aplūko jautājumu par cilvēka vietu pasaulē, kura tiek atzīta par bezgalīgu. Bezgalība tiek attiecināta uz Dieva radīto pasauli. Līdz ar to rodas neatbilstība starp cilvēka iespējām un bezgalīgās pasaules mērogiem. Paskāls apraksta cilvēku, kurš cieš un apzinās savu niecību bezgalības priekšā. 1
Lai pilnīgāk izprastu B. Paskāla darbu „Domas” un tajā raksturotos cilvēka paradoksus, iepazinos ar autora filozofijas domāšanas veidu, pasaules un cilvēka uzskatu.
Paskāls ārkārtīgi dziļi izjūt jautājumus, ko radījusi laikmeta paradigmu maiņa, un tāpēc cenšas rast atbildes, kā cilvēks jūtas mainītajā pasaules ainā. Vissaistošākais jēdziens B. Paskāla filozofiskajā darbībā ir „bezgalība”. Paskāla filozofisko pārdomu galvenā tēma ir jautājums, kāda ir cilvēka vieta pasaulē, kas tiek atzīta par bezgalīgu?2
Cilvēku viņš izprot kā sīku puteklīti uz Visuma fona, kā „niedrīti vējā”, nevis kā „dzīvās radības kroni”. Cilvēku aptver divu veidu bezdibeņi: bezgalība un neesamība. Cilvēka spēkos nav saprast neesamību, no kuras viņš ir radies, un bezgalību, kurā viņam ir lemts aiziet. Paskāls uzsver, ka cilvēks ir nozīmīgs ar to, ka viņš apzinās savu niecību. Cilvēka spēks ir spējā saprātīgi domāt. 3
„Domas” ir nozīmīgākais un interesantākais Paskāla darbs, kas veidots krājuma formā. Tajā apkopoti apmēram tūkstoš atsevišķu fragmentu, aforismu un uzmetumu.
Šis darbs sniedz dziļu un vispusīgu priekšstatu par autora ieskatiem dabas, cilvēka, izziņas, Dieva un ticības problemātikā. Galvenais Paskāla pārdomu priekšmets ir cilvēks – pati noslēpumainākā un neizprotamākā no radītajām būtnēm, kurai ir grūti izprast, kas ir gars, un nepavisam nav skaidrs, kādā veidā materiālais ķermenis var savienoties ar to. Prātam var būt izcili panākumi matemātikā un citās dabas zinātnēs, tomēr tas gandrīz mēmi apstājas Visuma priekšā. Nespēja apjēgt Visuma bezgalību liecina par mūsu izziņas spēju ierobežotību.
…