Zinātnē terminu psiholoģija skaidro kā „zinātne, kas nodarbojas ar psihisko parādību pētīšanu un zināšanu izmantošanu, lai veicinātu cilvēku spēju attīstību un apmierinātību ar dzīvi. Psiholoģiskie priekšstati sāka veidoties jau Senajā Grieķijā, bet psiholoģija kā zinātne radās tikai 19. gs. otrajā pusē uz filozofijas, fizioloģijas un fizikas pamata.” (Psiholoģijas vārdnīca 1999; 111)
Darba gaitā tika aplūkota personības psiholoģija Viestura Reņģes izpratnē. Referāta autorei, klausoties psiholoģijas lekcijas, vissaistošākā likās tieši personības psiholoģija, jo šajā psiholoģijas apakšnozarē var noskaidrot, kā veidojas un attīstās personība, kādas ir personības psiholoģiskās īpašības, ar kādām metodēm pēta personību. Mūsdienās cilvēki bieži vien jauc dažādus jēdzienus, lietojot tos kā sinonīmus, piemēram, ir nācies dzirdēt, ka personība ir tas pats, kas cilvēks vai indivīds.
Viesturs Reņģe saka, ka personība ir „cilvēks, kurš spēj apzināties un vadīt savu rīcību [..] Smagākos noviržu, piemēram, šizofrēnijas gadījumos mēs redzam pilnīgu personības degradāciju, sabrukumu, bet šis cilvēks bija personība. Ja mēs gribam runāt par vispārinātu personības jēdzienu, tad personība ir neatkārtojams cilvēka īpašību kopums; katra personība ir unikāla, tas ir vienots veselums, kas vada psihiskos procesus, nosaka cilvēka izturēšanos un rīcību.” (Reņģe 2000; 5) Daudzi psihologi uzskata, ka cilvēks nevar piedzimt kā personība, bet gan kā indivīds, kas dzīves pirmajos gados veidojas par personību.…
