Tempera
Lielākā daļa no viduslaikiem saglabājušos stājgleznu ir darinātas uz koka. Raksturīgais zelta fons gleznām piešķir mirdzumu, kuras kļūst tikpat spilgtas kā miniatūras.
Dažādās darbnīcās gleznotāji izmantoja atšķirīgas saistvielas un temperas glezniecībā pigments vārēja tikt sajaukts ar eļļu, augu vai dzīvnieku līmi vai olas dzeltenuma emulsiju. līmei vai emulsijai reizēm pievienoja arī citas vielas – medu, vīģu pienu, kazeīnu utt. Ziemeļeiropā līdz van Eika laikam un Itālijā līdz pat apmēram 1460. gadam tempera bija visizmantotākā tehnika. Tai bija nepieciešama rūpīgi sagatavota pamatne: uz ģipša kārtiņas klāja vairākus verdošas līmes slāņus, ko pēc nožūšanas rūpīgi noslīpēja ar pumeku. Šis bija viens no darbiem, ko uzticēja mācekļiem.
…
