Demokrātijas vilnis ir pārejas pasākumu grupa no nedemokrātiskā uz demokrātisko režīmu, kas notiek noteikta laika periodā un kas būtiski pārspēj skaita ziņā pārejas pretējā virzienā šī laika perioda. Vilnis parasti iekļauj liberalizāciju vai daļēju demokratizāciju politiskajā sistēmā, kas nekļūs par pilnīgi demokrātisku. Mūsdienu pasaulē notika 3 demokratizācijas viļņi un katrs no viļņiem ietekmēja relatīvi mazu valsts skaitu un katras viļņa periodos dažās valstīs pārejas notika nedemokrātiskā režīma virzienā. Ir jāuzver, ka nevisas pārejas uz demokrātiju notiek demokratizācijas viļņu periodos. Katrai no 2 demokratizācijas viļņiem sekoja pretējais vilnis, kura rezultātā dažas valstis atgriezās no jaunizveidotā demokrātiskā režīma uz nedemokrātisko režīmu.
Pirmais ilgstošais demokratizācijas vilnis notika laika periodā no 1828-1926; otrais īsais demokratizācijas vilnis - 1943-1962 un trešais vilnis sākās 1974.gadā.
Pirmais demokratizācijas viļņa aizsākumi ir novērojami Amerikas un Francijas revolūciju laika periodos. Demokrātisko institūciju faktiskā parādīšanās ir 19.gs fenomens. Tiek izdalīti 2 galvenie kritēriju, pēc kuriem vērtē, vai 19.gs. piemita noteiktas demokrātiskā pazīmes – 50 procenti pieaugušo ir tiesīgi vēlēt un saprātīga izpildvara, kas ir atbalstīta ar tautas ievēlēto parlamentu vai ir tieši autas ievēlēta. ASV demokratizācijas vilnis sākās 1828.gadā. Pirms Pirmā Pasaules kara Itālijā un Argentīnā bija arī novērojami demokrātiskie režīmi. Pēc 1930.gada pēc pirmā demokratizācijas viļņa Čīle un Spānija pavirzījās pie demokrātiskā režīma.…
