Līdzās tautas ciešanām autors – liriskais varonis aicina nepadoties, aicina uz cīņu, un dzejolī „ Cik asiņu lāsu vēl brūcē dus?” apliecina, ka tieši viņš ir tas, kurš celsies „ viens pret visām naida varām/viens pret visām nakšu dzīlēm”. Lielā daļā dzejas Eglītis velta sāpīgus vārdus jau kritušajiem karavīriem, kuri vairs necelsies šai zemes kaujai, bet kuri vienmēr paliks dzīvo atmiņās. Zaudētās dzīvības liriskajam varonim ir spēka avots, viņš ir „ kauto vīru dusmu vējš/es mīto sievu vaidu balss”.
Kā caurviju motīvs krājumā „ Uz vairoga” ir patriotisms un nemitīgas alkas atriebt un atgūt brīvību, bet līdzās tam Eglītis, manuprāt, arī saprot, ka vienīgi cilvēks ir visa ļaunuma sakne- „ šausmu ķēniņš cilvēks, cilvēks pats”.…
