Vērtējums:
Publicēts: 22.05.2013.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Bērna attīstība 0-3 gadu vecumā pēc vairāku autoru teorijām', 1.
  • Konspekts 'Bērna attīstība 0-3 gadu vecumā pēc vairāku autoru teorijām', 2.
  • Konspekts 'Bērna attīstība 0-3 gadu vecumā pēc vairāku autoru teorijām', 3.
  • Konspekts 'Bērna attīstība 0-3 gadu vecumā pēc vairāku autoru teorijām', 4.
  • Konspekts 'Bērna attīstība 0-3 gadu vecumā pēc vairāku autoru teorijām', 5.
  • Konspekts 'Bērna attīstība 0-3 gadu vecumā pēc vairāku autoru teorijām', 6.
Darba fragmentsAizvērt

Zigmunds Freids (1856 – 1939)( psihoseksuālās attīstības stadijas)
Margareta Mālere ( 1897 – 1985) (psihoanalītiskā attīstības teorija)
Donalds Vinikots (1896 – 1971)
Ēriks Eriksons (1902-1994) ( psihosociālās attīstības stadijas)
Lorenss Kolbergs (morālās attīstības stadijas)
Džeina Lovingera (Ego attīstības stadijas)

Žans Piažē (1896 – 1980) (kognitīvās attīstības teorija)
Ž. Piažē pētīja bērnu kognitīvo – izziņas, attīstību, proti, procesu, kurā iegūst zināšanas (uztveri, domāšanu, atmiņu). Ž. Piažē novēroja bērnu intelekta izmaiņas; intelektu viņš nosauca par dzīves pamatfunkciju, kas nodrošina adaptāciju vidē. Zinātnieks novēroja bērnu intelektuālo attīstību un viņu intelekta nepilnības salīdzinājumā ar lielākiem bērniem un pieaugušajiem. Viņš izmantoja klīniskās psiholoģijas metodi, konkrēti – jautājumus un uzdevumus ( testus). Ž. Piažē parādīja, ka ir trīs galvenās kognitīvās shēmas jeb izziņas veidi, kas, bērnam augot, viena otru nomaina; tās ir sensorimotorā, simboliskā un operacionālā shēma.
1. stadija Sensorimotorā ( 0 – 2 gadi) – izpaužas bērna uzvedībā, reaģējot uz objektu. To, kā bērns uztver un reaģē uz priekšmetu, parāda viņa uzvedība. Bērna zināšanas ir ierobežotas ar to pieredzi, ko viņš iegūst darbībā.
Sensorimotoro stadiju Ž. Piažē iedalīja 6-ās apakšstadijās:
1. Apakšstadija 0 – 1 mēnesis ( tiek trenēti iedzimtie beznosacījuma refleksi, kas ir pamats zināšanu ieguvei. Bērns lieto asimilāciju un akomodāciju, piem. sūkā krūti, gan pirkstu, gan mantiņu).
2. Apakšstadija 1 – 4 mēneši ( bērns atklāj patīkamas darbības ar savu ķermeni, kas tiek sauktas par primārām cirkulārām reakcijām).
3. Apakšstadija 4 – 8 mēneši ( bērni atklāj, ka var izdarīt interesantas darbības ar ārējiem objektiem – sekundārās cirkulārās reakcijas).
4. Apakšstadija 8 – 12 mēneši (vairāku darbību apvienošanas un saskaņošana – sekundārā shēma : koordinācija, rezultātā mērķtiecīga darbība).
5. Apakšstadija 12 – 18 mēneši ( terciārās cirkulārās reakcijas, lai sasniegtu rezultātu, bērns mēģina īstenot jaunas problēmu risināšanas metodes).


Autora komentārsAtvērt
Atlants