eitai pienāca precību laiks. No malu malām sāka braukt precinieki, taču meitenes sirdī jau bija iekritis kaimiņu saimnieka dēls. Meita neuzdrīkstējās tēvam ko bilst, viņa cieta klusu. Saimnieka dēls bija necilāks par pārējiem konkurentiem, tādēļ pat neuzdrīkstējās lūgt meitenes roku. Beidzot tēvs atrada meitai piemērotāko precinieku ar biezāko naudas maku un veda meitu tam rādīt. Meita nevarēja tēvu neklausīt, un viņai bija vien jāprecas.…
