Ziemeļeiropas reģionu veido Somija, Norvēģija, Dānija un Grenlande, kas ir lielākā sala pasaulē - 2,8 mlj.kv.km, un Islande.
Labākās un vissenāk iekultivētās augsnes ir Dānijā, pietiekami auglīgas tās ir arī Norvēģijas un
Zviedrijas dienvidos, bet augšņu izmantošanu apgrūtina lielā akmeņainība.
Ziemeļvalstu ekonomiskajā modelī notika izmaiņas, kas skāra atteikšanos no valdības ievērojamās lomas ekonomikā1 :
o samazināja uzņēmumu un iedzīvotāju ienākuma nodokļus;
o aizsākās privatizācija;
o sākās valsts izdevumu samazināšana.
Norvēģija
Norvēģija šobrīd ir viena no ekonomiski attīstītākajām valstīm Eiropā. Valstī ir bagātīgi krāsaino metālu rūdu krājumi, bet 1973.gadā Ziemeļjūrā sākās plaša naftas ieguve, kas Norvēģiju padarīja par nozīmīgu naftas ieguvēju un eksportētāju (3. lielākā naftas eksportētāja pasaulē aiz Saūda Arābijas un Krievijas). Līdz ar to Norvēģijas ekonomika ir ļoti atkarīga no naftas rūpniecības un starptautiskajām naftas Norvēģija cenām.
Norvēģija ir 1.vietā pasaulē elektroenerģijas ražošanas ziņā uz 1 iedzīvotāju, lielāko daļu elektrības saražo HES2 .
Norvēģijā ir attīstītas tādas rūpniecības nozares, kā naftas un gāzes rūpniecība, pārtikas rūpniecība (zivju produkti), mašīnbūve (iekārtas naftas un gāzes ieguvei, smagajai rūpniecībai, kuģu būve), ķīmiskā rūpniecība, kokapstrāde, tekstilrūpniecība. Norvēģijā ir viena no lielākajām kuģu flotēm pasaulē.
Norvēģijā tikai 3% no visas teritorijas ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme, lauksaimniecība nodrošina lielu daļu valstij nepieciešamās pārtikas, taču tiek importēts gandrīz viss nepieciešamais graudu apjoms.3
Galvenās lauksaimniecības preces ir mieži, kvieši, kartupeļi, cūkgaļa, liellopu gaļa, piens un zivis. Valstī ir bagātīgi zivju resursi, kas dod ievērojamus eksporta ienākumus (2. vietā aiz naftas un gāzes eksporta). Nozīmīgākās zivis, kas tiek eksportētas, ir laši un foreles.
Norvēģija plāno uzbūvēt pasaulē lielāko vēja ģeneratoru kompleksu Ziemeļjūrā valsts rietumu piekrastē.
…
Ziemeļeiropas reģionu veido Somija, Norvēģija, Dānija un Grenlande, kas ir lielākā sala pasaulē - 2,8 mlj.kv.km, un Islande. Labākās un vissenāk iekultivētās augsnes ir Dānijā, pietiekami auglīgas tās ir arī Norvēģijas un Zviedrijas dienvidos, bet augšņu izmantošanu apgrūtina lielā akmeņainība. Ziemeļvalstu ekonomiskajā modelī notika izmaiņas, kas skāra atteikšanos no valdības ievērojamās lomas ekonomikā : o samazināja uzņēmumu un iedzīvotāju ienākuma nodokļus; o aizsākās privatizācija; o sākās valsts izdevumu samazināšana. Norvēģija Norvēģija šobrīd ir viena no ekonomiski attīstītākajām valstīm Eiropā. Valstī ir bagātīgi krāsaino metālu rūdu krājumi, bet 1973.gadā Ziemeļjūrā sākās plaša naftas ieguve, kas Norvēģiju padarīja par nozīmīgu naftas ieguvēju un eksportētāju (3. lielākā naftas eksportētāja pasaulē aiz Saūda Arābijas un Krievijas). Līdz ar to Norvēģijas ekonomika ir ļoti atkarīga no naftas rūpniecības un starptautiskajām naftas Norvēģija cenām. Norvēģija ir 1.vietā pasaulē elektroenerģijas ražošanas ziņā uz 1 iedzīvotāju, lielāko daļu elektrības saražo HES . Norvēģijā ir attīstītas tādas rūpniecības nozares, kā naftas un gāzes rūpniecība, pārtikas rūpniecība (zivju produkti), mašīnbūve (iekārtas naftas un gāzes ieguvei, smagajai rūpniecībai, kuģu būve), ķīmiskā rūpniecība, kokapstrāde, tekstilrūpniecība. Norvēģijā ir viena no lielākajām kuģu flotēm pasaulē. Norvēģijā tikai 3% no visas teritorijas ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme, lauksaimniecība nodrošina lielu daļu valstij nepieciešamās pārtikas, taču tiek importēts gandrīz viss nepieciešamais graudu apjoms. Galvenās lauksaimniecības preces ir mieži, kvieši, kartupeļi, cūkgaļa, liellopu gaļa, piens un zivis. Valstī ir bagātīgi zivju resursi, kas dod ievērojamus eksporta ienākumus (2. vietā aiz naftas un gāzes eksporta). Nozīmīgākās zivis, kas tiek eksportētas, ir laši un foreles. Norvēģija plāno uzbūvēt pasaulē lielāko vēja ģeneratoru kompleksu Ziemeļjūrā valsts rietumu piekrastē.
