Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 15.05.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 2 vienības
Atsauces: Ir
  • Konspekts 'Politiskās ideoloģijas', 1.
  • Konspekts 'Politiskās ideoloģijas', 2.
  • Konspekts 'Politiskās ideoloģijas', 3.
  • Konspekts 'Politiskās ideoloģijas', 4.
Darba fragmentsAizvērt

Katrs no mums spēj politiski domāt. Cilvēki bieži vien izmanto politiskās idejas, lai realizētu savus plānus, izsakot savu viedokli. Piemēram, veidojot savu politiku savā ģimenē. Cilvēki runājot, izmanto bieži vien arī politiskus jēdzienus, kas vien ir pierādījums tam, ka jebkurš cilvēks spēj politiski domāt. Politiskās idejas nav tikai pasīvs interešu atspoguļojums, bet tām ir arī materiāls pamats. Tas nozīmē to, ka tām ir arī spējas iedvesmot, kā jau idejām, un virzīt politiskas darbības, lai veiksmīgi varētu veidot savu materiālo dzīvi. Bet, protams, politiskās idejas nav viegli izpaust, tās nekrīt no gaisa, tās tiek izteiktas atkarībā no pastāvošā politiskā režīma un atkarībā no vēstures pamatojuma. Jo tādējādi mēs varētu izteikt kaudzi ar politiskās idejām, kuras nedotu nekādu jēgu politiskajā dzīvē.
Kas tad ir ideoloģija? Ideoloģija ir kopīgu ideju apkopojums. Tas ir domāts tādā ziņā, ka ideoloģija apvieno līdzīgi domājošus politikā. Bet, protams, ir iespējams veidot savu ideoloģiju citā jomā, bet šā vai tā tas būs savā ziņā saistīts ar politiku, jo tas ir politisks termins. Kā arī ideoloģija ir tā, kas apvieno cilvēku grupu, kuru saista vienādi uzskati, intereses, ideāli, vai kuri pieder vienai šķirai. Vārdu ideoloģija ieviesa filozofs 1976. gadā. Viņš to definēja kā „zinātne par idejām”.1 Protams, ir diezgan mulsinošs šis definējums, jo zinātne ir tas, kur var veikt pierādījums, eksperimentus, kurus veicot atkārtoti, rezultātiem jāsanāk tādiem pašiem.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants