Kvantitatīvā pētījumā ietilpst mērījumi, visbiežāk skaitliski nosakāmi mainīgie lielumi (variables), un parasti arī pāri visam noteikts paraugs. Tādā veidā katram paraugam ir savi mainīgie lielumi. To parasti sauc par klasifikāciju, bet ir nepieciešami dažādi veidi, kā to apkopot. Divi galvenie koncepti, ko parasti izmanto ir centrālā tendence un variācija. Pastāv 3 centrālās tendences mēri –nozīme, paņēmiens vai mediāna(vidus) (mean, mode, median). Nozīmei ir 2 pazīmes – tehniskā, kas ir svarīga vērtējot neatbilstību un nesaskaņotas analīzes, kā arī nozīme ir ļoti efektīvs statistikas veids, kad pastāv liela neatbilstība. Variācijā apskata standarta deviāciju un neatbilstību. Šeit var izteikt sakarību – ka standarta deviācijas lauks vai vienkārši standarta deviācija ir variācijas standarta cēloņa lielums. Variācija sniedz novērtējumu skaitlisko kopsummu. Variācija vairāk ietver sevī vispārēju jēdzienu un tā ir centrālā vērtība abās kvantitatīvo datu analīzēs un vispārējās kvantitatīvo datu stratēģijās. …
