Daļēji tomēr Morawcsik pirmajam apgalvojumam piekrist nevaru, jo šobrīd lielākā daļa lēmumu ES vairs netiek pieņemti pēc vienprātības principa, jo tas ievērojami palēnina darba gaitu.
Andrew Moravcsik, apgalvojot, ka Eiropas Savienība ir starptautisks režīms, kas veidots politikas koordinācijas nolūkā, manuprāt, ir diezgan precīzi raksturojis Eiropas Savienību. ES būtība ir koordinēt valstu rīcību, palīdzēt valstīm to realizēt, aizstāvēt savas interns pārējo valstu vidū, kā arī raudzīties, lai visās valstīs darboties līdzvērtīgi noteikumi un likumi.
ES ir redzams arī tāda starpvaldību teorijas pazīme kā valsts būtiskās lomas esamība. Teorētiski ES valstij ir noteicošā loma, tomēr realitātē, manuprāt, tas pilnībā nedarbojas, jo trūkst informācijas apmaiņas valsts un ES institūciju starpā. Iespējams, šobrīd, kad ir stājies spēkā Lisabonas līgums valdībām būs pieejams vairāk informācijas par procesiem un to virzību.
Tāpat uzskatu, ka viena no svarīgām starpvaldību teorijas iezīmēm, kas atspoguļojas arī ES darbībā ir „tirgošanās” metodes esamība. Būtībā tāds jau bija Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas mērķis – Francijas un Vācijas vienošanās, kas bija izdevīga abām pusēm. Uzskatu, ka daļa dalībvalstu arī šobrīd ES darbojās tikai šī paša iemesla dēļ. Eiropas Savienības dalībvalstīm ir savstarpējas vienošanās un atvieglojumi, kas ir ieguvums ikvienai valstij.
…
