Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 25.03.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Nav
Laikposms: 2000. - 2010. g.
  • Referāts 'Eiropas Monetārā savienība un eiro ieviešana', 1.
  • Referāts 'Eiropas Monetārā savienība un eiro ieviešana', 2.
  • Referāts 'Eiropas Monetārā savienība un eiro ieviešana', 3.
  • Referāts 'Eiropas Monetārā savienība un eiro ieviešana', 4.
  • Referāts 'Eiropas Monetārā savienība un eiro ieviešana', 5.
  • Referāts 'Eiropas Monetārā savienība un eiro ieviešana', 6.
  • Referāts 'Eiropas Monetārā savienība un eiro ieviešana', 7.
  • Referāts 'Eiropas Monetārā savienība un eiro ieviešana', 8.
  • Referāts 'Eiropas Monetārā savienība un eiro ieviešana', 9.
Darba fragmentsAizvērt

Monetārā savienība ir garantija pilnīgai valūtu konvertējamībai, pilnīgai kapitāla transakciju liberalizācijai. Tā nozīmē dalībvalstu nacionālo valūtu svārtību fiksētu robežu noteikšanu un maiņas kursu paritātes slēgšanu. Monetārā savienība saistās arī pilnīgu banku darbības un citu finansu tirgu integrāciju.
Būtiskākie priekšnoteikumi Ekonomikas un monetārās savienības (EMS) izveidei bija brīva kapitāla kustība, pilnībā integrēti banku un finanšu tirgi un nemainīgi noteikts valūtas maiņas kurss. Nākamais solis ekonomiskajā un monetārajā integrācijā bija vienotas valūtas ieviešana un neatkarīgas institūcijas – Eiropas Centrālās bankas – nodibināšana, kura koordinē un nosaka visus ar kopējo monetāro un valūtas politiku saistītos jautājumus.
Ekonomikas un monetārā sistēma tika ieviesta 3 posmos:
Pirmajā posmā (no 1990. gada 1. jūlija) galvenie mērķi bija kapitāla kustības liberalizācija, monetārās un ekonomiskās politikas koordinācijas pastiprināšana, lai veicinātu dalībvalstu ekonomisko tuvināšanos jeb konverģenci, visu dalībvalstu pievienošanās Eiropas Monetārajai sistēmai un iekšējā tirgus izveides pabeigšana (tas sāka darboties 1993. gada 1. janvārī). 1992. gadā parakstītā Māstrihtas līguma protokols paredzēja ekonomisko un monetāro apvienošanos un vienotas valūtas eiro ieviešanu īstenot vēlākais līdz 1999. gadam.
Otro posmu ievadīja Eiropas Monetārā institūta (EMI), Eiropas Centrālās bankas (ECB) priekšteča, nodibināšana Frankfurtē 1994. gada 1. janvārī. Tā galvenais mērķis bija, sadarbojoties ar ES valstu centrālajām bankām, ieviest Eiropas Centrālo banku sistēmu (ECBS), izveidot dalībvalstu monetārās politikas principus, kā arī pārraudzīt EMS darbību un valstu ekonomisko konverģenci, lai gatavotos dalībvalstu valūtas kursu fi ksēšanai pret eiro.
Tā kā otrajā EMS pakāpē piedalījās visas ES valstis, pāreja uz trešo pakāpi bija saistīta ar vienlaicīgu konverģences kritēriju izpildi, kas ietvēra šādas prasības:
• cenu stabilitātes pakāpi – infl ācijas līmenis valstī gada laikā pirms pievienošanās vienotajai valūtai nedrīkst pārsniegt triju pēc infl ācijas rādītājiem labāko ES valstu vidējo inflācijas līmeni vairāk par 1,5 %.…

Atlants