Zinātniskās valodas galvenā funkcija ir teorētiski speciālā f-ja. Galvenā prasība – precizitāte. Lietas tiek raksturotas abstrakti un runā jēdzienos, nevis tēlos. Šis valodas paveids ir izveidojies aptuveni Senās Grieķijas laikos. Taču latviešu valodā zinātniskās valodas paveids attīstījās 19.gs. otrajā pusē. Populārzinātniskais valodas paveids Latvijā radās 18.gs. Taču pasaulē populārzinātniskais valodas paveids ir jaunāks par zinātnisko.
Zinātniskā valodas paveida pazīmes:
Informatīvais pilnīgums – tas nedrīkst būt kontentatkārīgs;
Loģiskums – lai lasītājs varētu saprast un veidotos atgriezeniskā saite;
Formalizētā struktūra, neverbālie izteiksmes līdzekļi – papildelementi, kas labāk palīdz izprast tekstu;
Objektivitāte – visam jābūt pamatotam;…
